Latvija testē pašvaldības: viena pilsēta divās valstīs - Valka

Valkas novads pirms pašvaldību reformas bija teritoriāli viens no lielākajiem, tomēr iedzīvotāju skaits ir salīdzinoši mazs – 2020.gada sākumā tie bija vien 7603 iedzīvotāji. Šajās vēlēšanās uz vietu pašvaldībā pretendē kopumā 46 deputātu amata kandidāti no trim partijām.

Sarakstu līderu vidū ir gan pašreizējais novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (LA), gan viņa vietnieks domē Viesturs Zariņš (JV), kā arī uzņēmējs Juris Žurovičs (NA).

Tāpat kā citas debates, arī valcēniešu iztaujāšana sākās ar solījumiem. Krauklis apņēmās atbalstīt jaunu darbavietu radīšanu, veikt lielākus ieguldījumus pilsētvides uzlabošanā – iekšpagalmu, ielu, ietvju un parku sakārtošanā, kā arī pievērsties mājokļu jautājumam. Žurovičs uzsvēra nepieciešamību piesaistīt jaunus pedagogus un iedzīvotājus, savukārt Zariņš vēlētos panākt, lai Valka kļūst par Latvijas vizītkarti, un norādīja, ka Valkas novadā beidzot būtu jānodrošina bērnu ēdināšana izglītības iestādēs bez maksas.

Problēmas un risinājumi

Komentējot uzskaitītās problēmas, debašu dalībnieki vairāk pievērsās Valsts kontroles (VK) kritikai, ka novads aizņēmās nedaudz vairāk par 53 000 eiro datortehnikas iegādei. Zariņš atzina, ka pašvaldībā ikdienā pieklibo ilgtermiņa plānošana – būtu regulārāk jāseko tehnikas nolietojumam un tā jāatjauno visu laiku, nevis vienā piegājienā, veicot lielus ieguldījumus. Līdzīgu viedokli pauda arī Žurovičs, savukārt Krauklis iebilda, ka pašvaldības iespējas plānot ilgtermiņa izdevumus apgrūtina regulāras izmaiņas nodokļu politikā, piemēram, pārdalot Iedzīvotāju ienākuma nodokļu ieņēmumus, palielinot garantētā minimālā ienākuma slieksni, mājokļu pabalstu, minimālo algu u.tml.

Ekspertes komentārs: kur Valkai ņemt naudu?

RSU programmas “Reģionālā politika un valsts pārvaldība” vadītāja Lelde Metla-Rozentāle Valku raksturoja ne tikai Latvijas dzimšanas pilsētu, bet arī kā mūsdienās pazīstamu robežpilsētu, kurai raksturīga saprātīga, neambicioza pārvalde. Administratīvi teritoriālās reformas laikā Valka izrādīja gatavību apvienoties un sadarboties ar citām teritoriālām vienībām, diemžēl šī iniciatīva neguva atsaucību un Valkas novads ir palicis viens pats. Daudzi politiķi ir atzinuši, ka tā ir problēma, jo tas nozīmē, ka ir maz iedzīvotāju, maz ieņēmumu un grūtības nodrošināt novada attīstībai nepieciešamo finansējumu.

Uz ekspertes jautājumu, kā ierobežota finansējuma apstākļos, ja netiek saņemts papildu atbalsts no valsts, kandidāti plāno nodrošināt Valkas novada attīstību nākamajā periodā, politiķiem bija atšķirīgas versijas.

Krauklis uzsvēra, ka pašvaldība jau tagad dara visu, lai cilvēki vēlētos pārcelties uz Valkas novadu, un pēdējos gados tas sekmīgi izdodas, kaut arī daudzi dzīvošanai joprojām izvēlas igauņu pusi kvalitatīvākas vides un mājokļu pieejamības dēļ. Lai panāktu, ka vairāk iedzīvotāju deklarējas Valkā, Krauklis uzskata, ka pašvaldībai jāķeras pie mājokļu būvniecības. 

Žurovics tomēr palika pie tā, ka pašvaldībai jāmēģina vairāk piesaistīt papildu dotācijas un papildu finansējumu, izmantojot Valkas un Valgas unikalitāti. Arī Zariņš pagaidām neesot atmetis cerības iegūt papildu atbalstu no valsts, jo

situācijā, kurā nonācis novads, vismaz 50% atbildības jāuzņemas valstij,

uzskata Valkas vicemērs. Tāpat viņš norādīja, ka pandēmijas laikā daudzi no pilsētām pārcēlušies uz laukiem, jo pierādījies, ka var strādāt attālināti, tāpēc pašvaldībai jādomā par labāku ceļu infrastruktūru un interneta pieejamību laukos.

Iedzīvotāju viedoklis un bezdarbs

TVNET aptaujātie Valkas novada iedzīvotāji min dažādas problēmas, kas pašvaldībai būtu jārisina, – līdzīgi kā citās pašvaldībās, valcēnieši norāda, ka būtu nepieciešamas plašākas darba iespējas, pieejamāki mājokļi, jāsakārto ielu un ietvju segums un apgaismojums, iekšpagalmi.

Taujāts par to, kā mazināt bezdarbu novadā, Žurovics pauda viedokli, ka darbu Valkas novadā atrast var un ir jāturpina degradēto teritoriju atjaunošana, taču viņš piebilda, ka daudzi nemaz nevēlas strādāt. Zariņš savukārt norādīja, ka pašvaldība darbavietas veido tikai pastarpināti, piesaistot investorus, taču arī viņš norādīja, ka ne visi cilvēki ir uzņēmēji un ir gatavi paši uzņemties sniegt kādus pakalpojumus. Krauklis savukārt bezdarba pieaugumu novadā skaidroja ar vācu autodetaļu ražotāja “FN Nord” aiziešanu no novada un ar pandēmijas ietekmi, kuras dēļ tika zaudētas vairākas darbavietas. Bezdarba problēmas risināšanai, viņaprāt, gan jāturpina ražošanas un tirdzniecības attīstība, gan jāattīsta Latvijas un Igaunijas ideja radīt koprades vietu mazās uzņēmējdarbības atbalstīšana.

Valkas novada tēls

Krauklis atzina, ka alkohols Valkai “pielipis”, jo par to ir daudz diskusiju un tas arī ir nozīmīgs nodokļu ieņēmumu avots, taču viņš uzskata, ka pašvaldībā ir daudz darīts, lai Valka skanētu kā Latvijas valsts pamatu likšanas vieta. Viņš arī pastāstīja par speciālu programmu kopā ar igauņiem, kas pozicionē Valku un Valgu kā unikālu vietu pasaulē, uz kuru ir vērts aizbraukt.

“Viena pilsēta divās valstīs - tur ir vesela mārketinga programma, un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka pavisam tuvā nākotnē šis alkohols aizmirsīsies,”

uzskata domes priekšsēdētājs.

Arī Zariņš un Žurovičs piekrita, ka lētā alkohola slava Valkas novadam būtu jāmaina un jācenšas aizmirst. Žuroviča ieskatā, daudzi, kas nav bijuši Valkā, nemaz nezina, ka “ar vienu kāju esi Igaunijā”, un, viņaprāt, jāturpina pilsētas labiekārtošana, uzsverot tieši šo aspektu.

Jautājumi konkurentiem

Debašu noslēgumā kandidāti varēja cits citu iztaujāt. Zariņš interesējās, kā Žurovičs plāno izpildīt partijas programmā ierakstīto apņemšanos atjaunot bankas pakalpojumu pieejamību Valkā, bet Žurovičs vēlējās uzzināt Zariņa viedokli par to, kā piesaistīt papildu finansējumu novadam. Krauklis savukārt uzdeva Zariņam retorisku jautājumu, vai pašvaldībā jebkad noraidīts kāda deputāta ierosinājums, pat ja tas pārstāv kādu citu politisko spēku.

Visi trīs kandidāti mudināja iedzīvotājus doties uz vēlēšanām. Krauklis atgādināja, ka tik nelielā novadā kā Valka katrai balsij ir liela nozīme, par piemēru minot iepriekšējās vēlēšanas, kad balsis tika pārskaitītas vairākas reizes, jo tikai piecas balsis izšķīra viena deputāta vietu. “Viens deputāts var izteikt ļoti, ļoti daudz. Šīm vēlēšanām ir nozīme, jūsu balsij ir nozīme, un nevajag būt vienaldzīgiem,” mudināja Valkas novada domes pašreizējais priekšsēdētājs.

Vēlēšanu debates turpinās!

TVNET un ReTV Ziņu dienestu komandas turpina pašvaldību vēlēšanu debates, kas tapušas sadarbībā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi. Piektdien, 28. maijā, plkst. 21.25 ReTV kanālā būs skatāmas nākamās debates, kur tiks vētīts piedāvājums Tukuma novadā. Līdz šim debatēs piedalījušies jau septiņu pašvaldību deputātu amata kandidāti no Bauskas, Alūksnes, Līvānu, Cēsu, Valkas novada un Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Jūrmalas pašvaldība.

Debašu ētera laiki ReTV kanālā

28.05. 21:25 Tukuma novads

29.05. 21:30 Ogres novads

30.05. 21:30 Valmieras novads

01.06. 18:00 Ventspils novads

2021.gada pašvaldību vēlēšanas notiks jūnija pirmajā sestdienā - 5.jūnijā.

Tajās vēlētāji varēs balsot jebkurā savas pašvaldības jeb sava vēlēšanu apgabala iecirknī, kā balsošanas dokumentu izmantojot pasi vai personas apliecību.

Projektu finansē NEPLP no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem.