Tikai diemžēl vai par prieku rīdzinieki ir naskāki izbraukt uz reģioniem nekā reģionu iedzīvotāji apmeklēt Rīgu. Iespējams, to ietekmēja arī fakts, ka nevarēja notikt pasākumi un teātra izrādes.
Pilnīgi noteikti - ja būtu atļauta spa, labjūtes un restorānu pakalpojumu sniegšana, protams, nosakot stingrus epidemioloģiskos noteikumus, Rīgas uzņēmumu klientu vidū vietējie iedzīvotāji veidotu lielāku daļu un darbības rādītāji būtu būtiski labāki,” skaidro Graikste.
Lingebērziņš skaidro, ka Latvija kā tūrisma galamērķis pēdējo vairāk nekā 10 gadu laikā ir pietiekami veiksmīgi attīstījies, diversificējot biznesa riskus.
“Redzam, ka ienākošā tūrisma struktūru veido ārvalstu viesi no Baltijas valstīm, Skandināvijas, Krievijas, Rietumeiropas valstīm un tā sauktajiem tālajiem tirgiem – Ķīnas, Japānas, ASV un citām valstīm. Iepriekšējo gadu statistika rāda, ka ārvalstu viesu skaits ir stabili pieaudzis ilgākā periodā, vienlaikus dažādojoties tirgiem.
Tāpat Latvija ir īstenojusi pasākumus, lai nodrošinātu gan atpūtas, gan darījumu tūristu skaita pieaugumu, ir attīstīta atpūtas un darījumu tūrisma infrastruktūra, ir īstenoti projekti reģionos un ir bijusi vērojama veiksmīga tūrisma produktu attīstība daudzviet Latvijā. Līdz ar to, raugoties no klasiskas risku diversificēšanas pieejas, nav pamata uzskatīt, ka tūrisma nozare Latvijā nav ņēmusi vērā iespējamos riskus. Pandēmijas radītie apstākļi un to ietekme uz tūrisma nozari visā pasaulē tomēr ir ārkārtēji, neparedzami apstākļi,” tā Lingebērziņš.
2020.gadā, saglabājoties ierobežotam izejošā tūrisma piedāvājumam, varējām vērot vietējā tūrisma pieaugumu, kas apliecina Latvijas tūrisma piedāvājuma atbilstību arī vietējam tūristam. Tomēr nozares attīstība ilgtermiņā ir iespējama, sekmējot tūrisma nozares starptautisko konkurētspēju, piesaistot ārvalstu viesus un veicinot nozares eksportspēju. Tūrisma nozares pakalpojumu eksports līdz pandēmijas sākumam veidoja ievērojamu daļu no pakalpojumu eksporta bilances.