Borels: ES gatavojas likt Lukašenko dārgi samaksāt (18)

"Valstu un valdību vadītāji pirmdien [samitā] lūdza mūs ierosināt ekonomiskās sankcijas nozarēm, kaut ko tādu, ko mēs neesam pieraduši darīt ES, un ir dažas, kas uzreiz nāk prātā," trešdien intervijā Lisabonā sacīja Borels.

"Baltkrievija ir liela kālija sāls eksportētāja: 2,5 miljardi ASV dolāru. Viss iet cauri Baltijas valstīm. To ir viegli kontrolēt, ja patiešām vēlaties," norādīja Borels.

"Iespējams arī iedomāties, ka gāze, kas nonāk Eiropā caur Baltkrieviju, var plūst uz Eiropu caur citu gāzesvadu, un Baltkrievija zaudēs tranzīta maksu, kas nav nekāda mazā," viņš piebilda.

Lukašenko režīms svētdien piespieda nolaisties Minskā aviokompānijas "Ryanair" lidmašīnai, lai aizturētu opozīcijas "Telegram" kanāla "Nexta" dibinātāju Romānu Protaseviču, kurš bija tās pasažieru vidū.

Eiropadome pirmdienas vakarā vienojās par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju, tostarp aizliedzot Baltkrievijas aviosabiedrībām lidojumus ES gaisa telpā un liedzot tām piekļuvi ES lidostām.

ES līderi arī uzdeva Borelam sagatavot vēl citas ekonomiskās sankcijas papildus melnajam sarakstam, kurā jau iekļauti 88 Baltkrievijas režīma locekļi un septiņas kompānijas.

"Lidmašīnas nolaupīšana, lai apturētu pasažieri, prasa spēcīgu atbildi. Mēs pirmdien pieņēmām lēmumu par gaisa transportu, un tas viņiem sāpēs. Bet Eiropas līderi ir lūguši vairāk. Ja mēs tagad neizmantosim spēka valodu, tas būtu pierādījums, ka mēs to negribējām darīt," sacīja Borels.

"Eiropieši joprojām vilcinās attiecībā uz ekonomiskajām sankcijām, bet šoreiz mums tiešām jāpieņem pasākumi, kurus Lukašenko jutīs," uzsvēra Borels.

"Es nedomāju, ka būs nepieciešams ilgs laiks, lai izlemtu. Ja mēs vēlamies to darīt, mēs to varam izdarīt ātri," uzskata Borels.

Viņš arī norādīja, ka ilgtermiņā ES būs arī jārisina problēmas, kas saistās ar attiecību veidošanu ar Krieviju, kas ir Lukašenko režīma galvenā atbalstītāja.

"Visu nevar panākt ar sankcijām," sacīja Borels.

ES līderi "lūdza mūs jūnijā iesniegt ziņojumu, kurā mēs analizējam, kur atrodamies attiecībās ar Krieviju un ko mēs varam darīt", sacīja Borels, uzsverot, ka nav bijis lūguma sagatavot sankcijas.

"Attiecības ar Krieviju ir ļoti sliktas, un tagad mēs esam nonākuši punktā, kurā mums jāizlemj, kas būs tālāk," sacīja Borels.

Viņš norādīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir izvēlējies konfrontāciju attiecībās ar ES un kļūst arvien autoritārāks savā valstī.

"Bet mums jābūt uzmanīgiem. Saskaroties ar Krieviju, mums nepieciešama ES vienotību, lai gūtu panākumus tās apturēšanā, kad tā pārkāpj starptautiskās tiesības, bet mums arī jāspēj runāt ar to," sacīja Borels.

"Diemžēl ES ne vienmēr spēj panākt vienotību. Katrai dalībvalstij ir savas intereses" un dažas vēlas kārtot attiecības ar Krieviju atsevišķi, cerot, ka tā veiksies labāk, norādīja Borels.

Viņš sacīja, ka arī attiecībās ar ASV Eiropas Savienība ir ļoti sašķelta.

"Ir valstis, kuras vienmēr pieskaņosies Amerikas nostājai, un citas, kurām ir autonomāks skatījums, " teica Borels. "Katru reizi, kad es izrunāju vārdus "stratēģiskā autonomija", ir dalībvalstis, kuras saka - jūs vēlaties, lai mēs distancējamies no Savienotajām Valstīm, jūs vēlaties vājināt NATO. Bet tam nav nekāda sakara ar to."

"Eiropas teritoriālajai aizsardzībai nav alternatīvas NATO. Bet ir problēmas, kurām mums, eiropiešiem, būtu jāspēj rast risinājums, paneiropeisks, jo nedz NATO, nedz Savienotās Valstis tās nerisinās," uzskata Borels.

Intervijā AFP viņš pieminēja Ķīnas augošo ietekmi un ASV lēmumu izvest spēkus no Afganistānas kā piemērus nepieciešamībai spēt rīkoties neatkarīgi.

"Ja Eiropa vēlas būt globāls spēlētājs, tai jāspēj aizstāvēt savas ekonomiskās intereses attiecībās ar Ķīnu bez nepieciešamības saņemt Amerikas Savienoto Valstu atbalstu," sacīja Borels.

Runājot par Afganistānu, viņš atzina, ka "nav ļoti optimistiski noskaņots par to, kas notiks", kad ASV un NATO karavīri atstās šo valsti.

"Kad jūs zaudēja karā, tad jūs zaudējat karā," sacīja Borels.

"Mums, eiropiešiem, rodas jautājums, kā organizēt savu klātbūtni. Mums jānodrošina, ka ir slimnīca un lidosta, kas strādā, ja gribam saglabāt minimālu klātbūtni," norādīja Borels.