No skrejceļiem uz dzelzceļiem: kā pandēmijas laikā mainījusies daudzu pilotu ikdiena (3)

Lai arī aviācijas nozare lēnām atkopjas pēc pandēmijas trieciena, ne visiem pilotiem ir darbs, kur atgriezties. Eiropā maijā aptuveni trešā daļa pasažieru lidmašīnu joprojām atradās dīkstāvē. Piemēram, Vācijas lidsabiedrība “Lufthansa” paziņoja, ka 4. maijā veikts par 81% mazāk lidojumu, nekā tas bija tajā pašā dienā 2019. gadā. Turklāt – lielākā daļa no 306 veiktajiem lidojumiem bija kravas pārvadājumi.

Pandēmijas laikā spēkā stājās dažādi ceļošanas ierobežojumi, tāpēc lidsabiedrībām nekas cits neatlika, kā ievērojami samazināt reisu skaitu, atceļot tūkstošiem iepriekš ierasto reisu. Šāda situācija kļuva par īstu murgu pilotiem un citiem aviācijas nozarē iesaistītajiem. Iepriekš Eiropā pilotu kabīnēs strādāja 65 000 cilvēku, taču nu kļuvis skaidrs, ka vismaz 18 000 cilvēku šis darbs būs jāzaudē. “Lufthansa” vien pērn bija spiesta samazināt pilotu skaitu par 1200 cilvēkiem.

Lielbritānijas uzņēmuma GOOSE un industrijas ziņu portāla “FlightGlobal” pētījumā secināts, ka no 2600 aptaujātajiem pilotiem tikai 43% darīja to pašu, ko pirms pandēmijas. Vēl 30% pilotu bija bez darba, 17% pilotu bija dīkstāvē, bet 10% pilotu ieguva jaunu – ar aviāciju nesaistītu darbu. Kopumā 82% pilotu būtu gatavi arī algas samazinājumam, lai tikai būtu iespēja atgriezties darbā.

Zaudēts sapņu darbs

Kamēr aviācijas krīze ir tālu no beigām, daudzi lidsabiedrību piloti ir atraduši pieprasījumu pēc savām prasmēm citās transporta kompānijās. Tā, piemēram, dzelzceļa kompānijas Vācijā, Austrijā un Šveicē izmisīgi meklē profesionālus transporlīdzekļu vadītājus. Līdzīgi ir ar sabiedriskā transporta nozari Honkongā un čarterbusu operatoriem Austrālijā.

Tādējādi arvien vairāk pilotu maina savus darbus un turpina pārvadāt cilvēkus. Tikai – ne vairs pa gaisu.

Vēl pirms pandēmijas sākuma Vācijas dzelzceļa operators “Deutsche Bahn” saskārās ar grūtībām sastādīt vilcienu sarakstus, jo trūka strādājošo. Šveices operators SBB pat sāka darbā pieņemšanas kampaņas citās valstīs, taču – bez panākumiem. Tagad, kad bez darba ir tūkstošiem pilotu, šīs kompānijas var gūt labumu sev.

Pielāgošanās pārmaiņām

Piloti visbiežāk ir labi trenēti, noturīgi un uzticami – tieši šādas profesionālās īpašības ir nepieciešamas arī vilcienu mašīnistiem. “Deutsche Bahn” atklāja Vācijas ziņu aģentūrai DPA, ka ir saņēmusi vairāk nekā 1500 bijušo pilotu un lidmašīnu apkalpes locekļu pieteikumus uz vakantajām vietām. Pašlaik darbā pieņemti 280 cilvēki – to vidū 55 bijušie piloti un 107 bijušie stjuarti.

Tā, piemēram, Deniss Zaidels 10 gadus strādāja Vācijas zemo cenu aviokompānijā LGW (iepriekš “Air Berlin”). Viņš sacīja, ka kļūt par pilotu bija viņa bērnības sapnis, kas strauji beidzās pēc LGW bankrota pandēmijas dēļ. Otrs viņa bērnības sapnis bija kļūt par vilciena mašīnistu, tāpēc darba maiņa viņam grūtības nesagādāja.

Zaidels pašlaik turpina apmeklēt mašīnista kursus – tas ir kvalifikācijas process, kas var aizņemt 10-12 mēnešus laika. Šajā laikā bijušajiem pilotiem ir jāapgūst principi, kā darbojas vilcienu dzinēji un kā tos apkopt.

“Spriežot pēc tā, kādi darbi mašīnistiem ir jāveic, var saprast, ka pienākumi ir līdzīgi kā pilotiem. Mašīnistiem ir faktiski tāda pati atbildība kā pilotiem,”

sacīja Zaidels. Lielākā atšķirība ir tā, ka vilcienu mašīnisti visbiežāk ir vieni un ātrgaitas vilcienā parasti ir vairāk pasažieru nekā lidmašīnā.

Savukārt 27 gadus vecais Hamburgas iedzīvotājs Felicians Baumans arī bija spiests mainīt savu karjeru. Turklāt – īsi pēc “Austrian Airlines” pilotu skolas pabeigšanas. Pandēmija ievērojami samazināja viņa iespējas kļūt par pilnvērtīgu pilotu, tādēļ viņš nolēma kļūt par tramvaja vadītāju Vīnē esošā sabiedriskā transporta operatora “Wiener Linien” rindās.

“Uzdevums abās profesijās ir līdzīgs – pasažieri ir droši jānogādā no punkta A uz punktu B,” skaidroja Baumans.

Austrijā Baumana stāsts izpelnījās lielu uzmanību. Pārsteidzoši, ka algu atšķirība starp lidmašīnas pilotu un tramvaja vadītāju Vīnē “nav tik būtiska”. “Tagad es pelnu nedaudz mazāk nekā tad, ja es būtu kā jaunākais pilots,” sacīja Baumans.

Nosēšanās grūtos laikos

Protams, katram pilotam ir savs stāsts par algas samazināšanos. Tā, piemēram, Ernests Lī no Honkongas 19 gadus bija “Airbus” kapteinis. Tomēr pagājušā gada beigās ar “Cathay Pacific” saistītā aviokompānija “Cathay Dragon” beidza pastāvēt, un pašlaik pilots vada divstāvu autobusu.

“Šodien daudzi ir sasnieguši zemāko punktu savā dzīvē, bet tā nav mūsu vaina. Mēs joprojām esam labākie piloti,”

sacīja Lī. Viņš atklāja, ka par autobusa vadītāja darbu viņš saņem 17 400 Honkongas dolāru mēnesī (aptuveni 1840 eiro). Salīdzinājumam, esot “Cathay” lidmašīnas pilotam, viņa alga bija aptuveni 10 reizes lielāka.

Li liktenis ir piemeklējis arī citus bijušos pilotus, to vidū arī 13 “Qantas” pilotus, kas iepriekš pilotēja “Airbus A380” lidaparātus. Viņi tagad strādā Austrālijā, kur vada čartera autobusus.

Vācijā ir bijuši vairāki gadījumi, kad “pilotu kabīnes tiek nomainītas pret mašīnista kabinēm”, tomēr pagaidām vēl nevar runāt masveida pilotu aizplūšanu uz dzelzceļa nozari.

“Mēs ikvienam iesakām izveidot savu “Plānu B” vēl pirms pilota apmācību sākšanas,” sacīja Pilotu savienības pārstāvis Jansi Šmits. Daļa no pilotiem savu “Plānu B” ir atraduši vilcienu, tramvaju vai autobusu “pilotēšanā”...