Latvija testē pašvaldības: Vai jaunajā Valmieras novadā mazās pašvaldības kļūs par nomalēm? (1)

Uz 19 domes deputātu vietām kandidē 154 kandidāti no deviņiem partiju sarakstiem.

ReTV organizētajās debatēs piedālījās septiņi no deviņu politisko spēku pārstāvjiem.

Jāpiebilst, ka vairumam kandidātu šīs nav pirmās vēlēšanas. Tā, piemēram, uz jaunā Valmieras novada domes priekšsēdētāja amatu pretendē līdzšinējais Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis (LZS), tāpat arī Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks (VV) un pat Saeimas deputāts Jānis Cielēns (JKP). Tāpat kandidātu vidū atrodams Latvijas Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs (NA) un Ministru prezidenta padomnieks ekonomikas jautājumos Jānis Upenieks (JV). Par vietu domē cīnās arī starptautiskais lektors pārtikas drošības un lauksaimniecības jautājumos Ringolds Arnītis (LZP) un uzņēmuma “Polymath” valdes loceklis Normunds Mihailovs (KP).

Atklājot debates, kandidātiem bija iespēja izteikt savu solījumu vēlētājiem. Solījumu klāsts bija lielākoties vispārīgs, kā, piemēram, nodrošināt atsevišķo novadu interešu saskaņošanu vai uzlabot uzņēmējdarbības vidi novadā. Tomēr no dažiem kandidātiem izskanēja arī konkrētāki rīcības plāni, proti, pirmo divu gadu laikā nodrošināt vietu bērnudārzā pilnīgi visiem un sniegt aukles pabalstu.

Problēmas un risinājumi

ReTV ziņu dienests apkopoja Valsts kontroles (VK) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegto informāciju par korupcijas skandāliem, kā arī pārvaldības un saimnieciskuma nepilnībām Valmierā.

Kandidātiem bija iespējas izlozes kārtībā izteikt savu redzējumu, kā uzlabot saimnieciskumu un novērst korupcijas riskus jaunajā novadā. Normunds Mihailovs (KP) pauda pārliecību, ka domes priekšsēdētājs ir tas, kurš rada priekšstatu par novadu. “Ja tiek konstatētas kaut mazākās aizdomas, tad, manuprāt, šim mēram būtu nepieciešams, vismaz uz laiku, atkāpties,” piebilda politiķis. Par priekšsēdētāja reputāciju piekrita arī Rokpelnis (LZS). Savukārt Arnītis (LZP) norādīja, ka ir būtiski ieviest procedūras, kas nodrošina budžeta caurredzamību, kā arī iesaistīt sabiedrību lēmuma pieņemšanā. Cielēns (JKP) izteicās, ka nodrošinās iekšējās kontroles sistēmu, veicot dažādus auditus un piesaistot neatkarīgus ekspertus.

Šī brīža Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks (VV) norādīja, ka iepirkuma procedūras tiek veiktas likumiskā kārtībā un problēmas tajā nesaskata. Grasbergs (NA) uzsvēra:

“Svarīga ir tā komanda, kas jau pirms tā iepirkuma sakārto dokumentāciju un izveido šo atbilstoši visām normām.”

Arī Upenieks (JV) pauda pārliecību: ja personai ir noteikts statuss izmeklēšanā, kas saistīta ar iespējamiem negodīgiem iepirkumiem, tad tā būtu jāatstādina no pienākumu pildīšanas vismaz uz izmeklēšanas laiku. Tāpat viņš atzina, ka nepieciešams pēc tam izvērtēt, kur bija radušās kļūdas, lai tās varētu novērst nākotnē.

Zināšanu tests

Debašu gaitā kandidātiem bija iespēja pārbaudīt savas vispārējās zināšanas par novadu, kā arī domes deputāta darbu, atbildot uz sešiem testa jautājumiem. Kandidātiem pie katra jautājuma bija jāizvēlas viena vai vairākas pareizās atbildes no dotiem trīs atbilžu variantiem.

Tikai viens no visiem kandidātiem spēja pareizi atbildēt uz visiem sešiem testa jautājumiem, kamēr viens pareizi atbildēja vien uz diviem. Pārējiem kandidātiem izdevās pareizi atbildēt vismaz uz trīs jautājumiem.

Visgrūtāk deputātiem veicās ar jautājumu par kapitālsabiedrībām, kuras jaunais Valmieras novads “saņems mantojumā”. Pareizu atbildi, izvēloties divus no trim piedāvātajiem, sniedza tikai viens kandidāts. Tāpat arī piekliboja zināšanas, kādos gadījumos var tikt likvidētas deputāta pilnvaras. Tikmēr gandrīz visi spēja atbildēt uz jautājumu par to, cik darba vietu būs jārada un cik naudas jāinvestē jaunajā industriālajā teritorijā. Tāpat gandrīz visi kandidāti zināja, kādās teritorijās neiedala biosfēras rezervātu.

Bezdarbs

Kandidātiem šeit bija iespēja izteikt savu vīziju par to, kā risināt bezdarba problēmu novadā nākamo četru gadu laikā. Harijs Rokpelnis (LZS) norādīja, ka lielāka problēma par bezdarbu ir kvalificētu darbinieku piesaiste. Līdzīgi izteicās arī Arnītis (LZP): “Mēs uzskatām, ka Valmieras novadam lielāks izaicinājums ir piesaistīt darbaspēku un atrast jaunus darbiniekus, kas aizpildītu jau esošās darbavietas.” Viņaprāt, primāri jārisina ceļu jautājums. Savukārt Upenieks (JV) atzina, ka ir vairāki risinājumi. Pirmkārt, nodrošināt izglītošanās iespējas, otrkārt, palielināt darbavietu skaitu un, treškārt, attīstīt mobilitātes iespējas novadā.

Cielēns (JKP) piedāvāja sadarbību ar Vidzemes augstskolu, lai nodrošinātu pārkvalifikācijas iespējas. Turpretī Grasbergs (NA) pauda pārliecību, ka dzīvojamā fonda palielināšana uzlabotu uzņēmējdarbības vidi novadā. Baiks (VV) norādīja, ka būtu jāveido jaunas mācību programmas dažādos izglītības līmeņos, un jau šobrīd tiek strādāts ar Valmieras tehnikumu un Vidzemes augstskolu. Mihailovs (KP) uzstāja, ka būtu jāveido mūžizglītības programmas, kas būtu paredzētas arī cilvēkiem, kuri jau strādā. Tāpat, viņa ieskatā, pašvaldībai vajadzētu atbalstīt mazos un vidējos uzņēmējus.

Valmieras tēls

TVNET interaktīvajā aptaujā tika skaidrots, kāds ir Valmieras tēls Latvijas iedzīvotāju acīs. Vairāk nekā ceturtdaļa visu aptaujāto atzina, ka Valmiera ir industriāla pilsēta. Tikmēr nedaudz mazāk respondentu pauž pārliecību, ka tai ir vāji pasniegts pašvaldības tēls. Kopumā gandrīz puse no visiem aptaujas dalībniekiem ir bijuši labvēlīgi, sakot, ka Valmierā notiek salīdzinoši daudz kultūras pasākumu vai tā ir uzņēmējiem draudzīga pašvaldība, vai tajā ir tīra politiskā vide.

Lūgti komentēt aptaujas rezultātus, kandidāti vērsa uzmanību uz dažādām lietām. Jānis Upenieks (JV) pauda pārliecību, ka novadā jāuzlabo mobilitātes iespējas un jānodrošina kultūras dzīve. Mihailovs (KP) atzina: “Ir jāstrādā, lai novads būtu patīkams dzīvošanai.” Lai to sasniegtu, viņa ieskatā, ir jāattīsta pilsētvide un jāceļ izglītības kvalitāte. Turpretī Baiks (VV) norādīja, ka pēdējos četros gados Valmieras iedzīvotāju skaits ir pat pieaudzis, tādējādi paužot pārliecību, ka lielāka uzmanība būs jāpievērš tieši tiem novadiem, kas tiks iekļauti jaunā Valmieras novada sastāvā.

Ringolds Arnītis (LZP) akcentēja dzīves kvalitātes nozīmi, īpaši uzsverot, ka Valmierai pietrūkst “vakara šarma”. Grasbergs (NA) izteicās, ka būtu vairāk jādomā par apkārtesošajiem apdzīvotajiem centriem, ne tikai par Valmieras pilsētu. Cielēns (JKP) uzsvēra uz divām lietām, pirmkārt, investīciju piesaisti un, otrkārt, dzīvojamā fonda uzlabošanu. Savukārt Rokpelnis norādīja:

“Vislabākais veids, kā uzlabot jaunā Valmieras novada tēlu, ir parūpēties par saviem cilvēkiem.”

Iedzīvotāju viedokļi un kandidātu komentāri

ReTV ziņu dienests apkopoja jaunā Valmieras novada iedzīvotāju viedokļus par pastāvošajām problēmām novadā. Novada iedzīvotāji atklāja vairākas lietas, kas, viņuprāt, būtu jāuzlabo nākamajai Valmieras novada domei.

Debašu kandidātiem bija jāsniedz sava vīzija par to, kā tie plāno risināt iedzīvotāju nosauktās problēmas, ja tiks ievēlēti domē. Grasbergs (NA) pauda pārliecību, ka caurspīdību uzlabotu jauna koalīcija domē. Savukārt Cielēns (JKP) atklāja, ka viens no variantiem dzīvojamā fonda uzlabošanā būtu motivēt uzņēmējus tajā ieguldīt, piemēram, piešķirot pašvaldības zemi. Rokpelnis (LZS) uzsvēra, ka bažas par mazo pašvaldību kļūšanu par nomalēm ir pietiekami pamatotas. “Tas ir gana sarežģīts jautājums, un šajā priekšvēlēšanu laikā politiķi un partijas skaidri nerunā un nesauc vārdos, kāda būs strukturālā pārmaiņa,” piebilda politiķis. Turpretī Mihailovs (KP) skaidroja, ka šīs mazās pašvaldības ir jāatbalsta, tādējādi uzlabojot novada kopējo līmeni.

Baiks (VV) gan pauda pārliecību, ka novadu apvienošana ir vērtējama pozitīvi, jo līdz ar to izzudīs savstarpējā “konkurence” par iedzīvotāju piesaisti.

“Es varu droši teikt, ka jebkura vieta topošajā Valmieras novadā netiks aizmirsta, jo pakalpojumiem ir jābūt pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem,”

viņš izteicās. Savukārt Jānis Upenieks (JV) norādīja, ka visas minētās iedzīvotāju problēmas var labot, nodrošinot mobilitātes iespējas. Arnītis (LZP) atklāja, ka, viņaprāt, varas decentralizācija novadā ir risinājums vairumam no problēmām.

Jautājumi konkurentiem

Debašu noslēgumā visiem kandidātiem bija iespēja uzdot vienu jautājumu jebkuram savam konkurentam. Baikam (VV) bija jāskaidro, kāpēc līdz šim atsevišķi Valmierā realizēti projekti notikuši bez sabiedriskās apspriešanas. Cielēns (JKP) vērsās pie Mihailova (KP), lai noskaidrotu, kā pašvaldība var ietekmēt Valmieras tirgus darbību, ja tas pieder privātpersonai. Rokpelnim (LZS) bija iespēja sniegt savu redzējumu par to, vai domes darbs ir efektīvāks, ja tajā darbojas koalīcija, kā arī ar kādiem politiskajiem spēkiem viņš būtu gatavs sadarboties, ja tiktu ievēlēts. Tāpat savu jautājumu Rokpelnim veltīja Upenieks (JV),

kurš taujāja par iespējamajām plānotā “Valmieras apļa” pabeigšanas izmaksām un kāpēc tās tiek liktas pāri sociālajām vai citām vajadzībām novadā partijas programmā.

Savukārt Grasbergam (NA) bija jāpaskaidro, kāpēc viņš vēlas mainīt savu šā brīža Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra darbu uz domes deputāta amatu. Pie Grasberga vērsās arī Baiks, kurš taujāja, vai domes deputāta amats nekaitētu viņa ģimenes uzņēmuma ražotajām “saldējuma garšām”. Kā pēdējais savu jautājum uzdeva Mihailovs (KP), kurš no Upenieka vēlējās uzzināt, kādus pakalpojumus samazinās, lai iegūtu papildu līdzekļus, kā arī kur iegūs vēl atsevišķus līdzekļus, lai nodrošinātu, piemēram, bezmaksas sabiedrisko transportu.

Vēlēšanu debates turpinās!

TVNET un ReTV Ziņu dienestu komandas turpina pašvaldību vēlēšanu debates, kas tapušas sadarbībā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi. Otrdien, 1. jūnijā, plkst. 18.00 ReTV kanālā būs skatāmas nākamās un noslēdzošās debates, kur tiks vētīts piedāvājums Ventspils novadā. Līdz šim debatēs piedalījušies jau 13 pašvaldību deputātu amata kandidāti no Bauskas, Alūksnes, Līvānu, Cēsu, Valkas, Saulkrastu, Tukuma, Ogres novada un Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas pašvaldības.

2021.gada pašvaldību vēlēšanas notiks jūnija pirmajā sestdienā - 5.jūnijā.

Tajās vēlētāji varēs balsot jebkurā savas pašvaldības jeb sava vēlēšanu apgabala iecirknī, kā balsošanas dokumentu izmantojot pasi vai personas apliecību.

Projektu finansē NEPLP no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem.