Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Izsolīta Einšteina vēstule, kurā ar roku pierakstīts slavenais vienādojums E=mc2

Foto: AFP / Scanpix

Šis ir viens no nedaudzajiem zināmajiem šā vienādojuma pierakstiem, ko Einšteins veicis pats ar savu roku.

Alberta Einšteina “zudusī” vēstule pārdota anonīmam pircējam par 1,2 miljoniem ASV dolāru lielu summu.

Vienu lapaspusi nelielā vēstule ir rakstīta vācu valodā uz Einšteina personīgā apzīmogotā papīra. Tās adresāts ir poļu-amerikāņu fiziķis Ludvigs Zilberšteins – tajā laikā pazīstams Einšteina teoriju kritiķis. Vēstuli Einšteins parakstījis, un tās datums ir 1946. gada 26. oktobris.

Vēstule ilgi glabājās Zilberšteina arhīvā, tomēr viņa ģimene to tagad nolēma izsolīt. Bija plānots, ka dokuments tiks pārdots par 400 tūkstošus dolāru lielu summu, tomēr beigu beigās sīvā cīņā starp diviem pircējiem vēstules cena trīskāršojās.

“E=mc2” ir pasaulē slavenākais vienādojums. Tieši tāpēc no fizikas skatpunkta šī vēstule ir ārkārtīgi nozīmīga, paziņojumā rakstīja izsoļu nama “RR Auction” viceprezidents Bobijs Livingstons.

Foto: AFP / Scanpix

Pirmo reizi šis vienādojums, ar kuru izteikta masas—enerģijas proporcionalitāte, tika publicēts zinātniskajā darbā 1905. gadā. Vienādojuma ideja ir tāda, ka enerģija un masa ir vienas un tās pašas lietas divas dažādas formas, kas var pāriet viena otrā. Tiesa, ir vajadzīgi ekstrēmi apstākļi, lai tas varētu notikt.

Pirms tika publicēts šis vienādojums, fiziķi masu un enerģiju uztvēra kā divas atsevišķas vienības, kas savā starpā ir tikai vāji saistītas. Einšteins tikai ar dažiem zīmuļa vilcieniem šo uzskatu izmainīja uz mūžiem, pierādot, ka tās patiesībā ir vienas monētas divas puses, rakstīts vietnē “Discover Magazine”.

Vienādojums arī Einšteinam ļāva pierādīt savu Speciālo relativitātes teoriju, kas paredz, ka vakuumā nekas nespēj ceļot ātrāk par gaismas ātrumu, jo objektiem, kas virzās tādā ātrumā, ir bezgalīga masa un tātad vajadzīga bezgalīga enerģija, lai kustētos.

Vēstulē Einšteins izmanto savu slaveno vienādojumu, lai uzsvērtu enerģijas atšķirības starp divām masām gan bezgalīgā, gan noteiktā attālumā.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu