Latvija testē pašvaldības: Ogre (5)

Pēc administratīvi teritoriālās reformas Ogres novads kļūs par vienu no lielākajiem Latvijā. Konkurence par varu šajā novadā ir visnotaļ sīva – uz 23 deputātu vietām pretendē 243 kandidāti no 12 politisko partiju sarakstiem.

Debatēs piedalījās deviņi no 12 politisko partiju līderiem. Viens no abiem "Jaunās saskaņas" saraksta dalībniekiem, Kristaps Rullis, īsi pirms raidījuma pavēstīja, ka nevarēs ierasties, jo ir saslimis. Negaidītu veselības problēmu dēļ debatēs nevarēja piedalīties arī KPV LV saraksta līderis Raimonds Pabrieža, bet Latvijas Krievu Savienības vienīgais kandidāts Dmitrijs Kapišņikovs no iespējas piedalīties debatēs atteicās bez paskaidrojumiem.

Līdzīgi kā citu novadu debates, arī Tukuma novada deputātu amata kandidāti debates iesāka gan ar vispārīgiem solījumiem, gan pavisam konkrētām apņemšanām, piemēram, Logins (AI) apsolīja, ka tiklīdz būšot izstrādāts jaunā novada attīstības programma un attīstības teritorijas plānojums, šie dokumenti tiks nodoti iedzīvotāju un kopienu apspriešanai, un tikai pēc tam tie tiks virzīti uz domi. Helmanis (NA) solījās, ka jaunajā novadā dzīves kvalitāte nevienam nepasliktināsies un tiks saglabātas visas lauku skolas, savukārt Ločmele (Par) apņēmās “vairāk ieguldīt cilvēkos, nevis betonā”.

Kudļa apsolīja katrā jaunā novada pagastā izveidosim vienotus valsts un pašvaldības pakalpojumu centrus, lai ikvienam lauku reģiona iedzīvotājam būtu iespēja saņemt pakalpojumus kvalitatīvi un ērti, bet Kļaviņa (JV) pavēstīja, ka apņemas likvidēt rindas uz bērnudārziem, sakārtos ielas un ceļus, stiprinās drošību un visādi citādi attīstīs novadu vienmērīgi, izceļot katras vietas unikalitāti. Ne visi kandidāti paspēja kaut ko apsolīt – Laizāns (S) minūtes laikā paspēja tikai sasveicināties.

Korupcija un nesaimnieciskums

Kandidāti piedāvāja dažādus risinājumus, kā uzlabot novada darbu un reputāciju šajos jautājumos. Logins (AI) debašu gaitā variākkārt uzsvēra, ka pašvaldībām nepieciešami ilgtermiņa teritoriju plānojums un teritoriju attīstības plāni, kurus nedrīkstētu mainīt vismaz 5-7 gadus, jo šie dokumenti neļautu izmainīt un lobēt apšaubāmus projektus. Ūzuls (LA/VP) savukārt pauda viedokli, ka par šādiem skandāliem parūpējas politiskie oponenti, kas bieži izmanto valsts iestādes, lai nomelnotu vai parādītu sliktā gaismā esošās pašvaldības vadītāju. Viņš arī uzsvēra, ka “svarīgākais ir būt atklātiem pret sabiedrību”.

Bašķis (JKP) savukārt uzsvēra, ka katram, pat vismazākajam iepirkumam jābūt pilnīgi atklātam, lai veicinātu konkurenci, un pauda viedokli, ka

“KNAB ir strādājis ļoti fragmentāri”.

Kļaviņas (JV) ieskatā pašvaldībā jāveido “efektīva korupcijas uzraudzības sistēma”, jānošķir izpildvara no lēmējvaras, kā arī jābūt amatpersonu atbildības izvērtēšanas sistēmai, savukārt pašvaldības vadītājam jābūt ar nevainojamu reputāciju. Līdzīgu viedokli par varas un izpildvaras nošķiršanu pauda arī Trapiņš (NST), bet, piemēram, Laizāns (S) sniedza nekonkrētu atbildi, ka “jebkuram, kurš iet uz tādu atbildīgu amatu kā deputāts, jābūt ļoti saprotamam pašam, kas ir valstisks, personīgs un sabiedrisks.”

Kudļa (LRA) debašu gaitā vairākkārt deklarēja, ka LRA stingri iestāsisies par ētikas kodeksa izstrādāšanu, kas būtu jāievēro gan deputātiem, gan pašvaldības darbiniekiem, savukārt Ločmele (Par) norādīja, ka pašvaldībā jānodrošina iekšējā kontrole un jāveic preventīvais darbs, par piemēru minot pašas vadīto Lielvārdes novada domi, kurā strādā iekšējais auditors, kurš spēj laicīgi identificēt problēmu, novērst to un sniegt ieteikumus, lai nekļūdītos.

Helmanis (NA) savukārt pauda viedokli, ka lieta pret viņu bijusi “safabricēta un politiska”, un sūkstījās, ka mediji daudz rakstījuši par pašu skandālu, bet vēlāk neesot ziņojuši, ka viņš ar tiesas spriedumu apsūdzībās atzīts par nevainīgu.

Zināšanu tests

Zināšanu testā tika pārbaudītas kandidātu zināšanas par to, kā strādā pašvaldība un kas ir tās kompetencē. Uz āķīgajiem jautājumiem kandidāti pieļāva vidēji 2-3 kļūdas, bet vislabāk veicās Laizānam (S), kurš kļūdījās vienīgi jautājumā par to, kur atrodas Vidzemes plānošanas reģiona biroji. Visi kandidāti zināja, kurā Ogres ielā plānots būvēt centru “mūžīgajiem bērniem”, un gandrīzi visi zināja, ka nākotnē jārēķinās ar iedzīvotāju skaita sarukumu, bet lielākas grūtības sagādāja orientēšanās veidos un laikos, kā ar sabiedrisko transportu būs iespējams šķērsot jauno Ogres novadu.

Ne visi arī spēja precīzi atbildēt, kādam nolūkam Ogres novada dome nākamgad plāno aizņemties 4 miljonus eiro.

Bezdarbs Ogres novadā

Kā pirmais jautājumu komentēja līdzšinējā Ogres novada priekšsēdētājs Helmanis (NA), uzskaitot jau piesaistītās investīcijas Pārgaujas industriālā parka izveidei un aprakstot tūrisma attīstības plānus, par piemēru minot Dabas ielejas parka attīstību. Bašķis (JKP) oponēja, ka pašvaldībai nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību un izklaides objektu būvniecību, jo tam ir uzņēmēji. Viņaprāt, jāatbalsta tieši mazie uzņēmēji, lolot viņus, palīdzot pārvarēt birokrātiskos šķēršļus. Savukārt Ločmele (Par) piedāvāja uzlabot attiecības ar uzņēmējiem, piešķirot nekustamā īpašuma nodokļa atlaides par ieguldījumiem infrastruktūrā, jaunu objektu izveidi, nodarbināto skaitu. Viņa arī uzskata, ka pašvaldībau jāatbalsta jauniešu biznesa ideju projekti. Kudļas ieskatā novadā jāveido vienots investoru piesaistes plāns, jāstiprina sadarbība ar valsts struktūrām, kā arī jāatbalsta reģiona iedzīvotāju biznesa idejas dažādās nozarēs

Kļaviņas (JV ) ieskatā bezdarba mazināšanas nolūkā jāstrādās ar konkrētām mērķauditorijām, un kā pirmos viņa minēja jauniešus, kuriem varētu piedāvāt karjeras konsultantus un mentorus, lai atbalstītu jaunuzņēmumu veidošanu, kā arī iesaistīt jauniešus brīvprātīgajā darbā, radot pirmās prakses iespējas. Savukārt sociālā riska grupās būtu jāuzlabo mūžizglītībai, lai nodrošinātu jaunu profesiju apguvi.

Laizāns (S) minēja vispārīgus ieteikumus par sadarbības uzlabošanu ar valsts iestādēm, darbu ar biznesa inkubatoriem, finanšu piesaisti un infrastruktūras sakārtošanu. Līdzīgus atslēgvārdus minēja arī Ūzuls (LA/VP), papildinot tos ar ieteikumiem veidot grantu porgrammma jaunajiem uzņēmējiem lauku teritorijās un uzlavot mūžizglītību, lai cilvēks jebkurā vecumā var pārkvalificēties. Logins (AI) mudināja veidot “zaļo koridoru” uzņēmējiem un komersantiem novadā, atvieglojot nodokļu slogu uzņēmējiem, kas piesaista vietējo darbaspēku, savukārt Trapiņš (NST) vērsa uzmanību uz nepieciešamību uzlabot būvvaldes darbu un iepirkumu kvalitāti.

Ogres novada tēls

Vairāki kandidāti pauda līdzīgas tēzes par to, kā uzlabot novada tēlu. Ločmele (Par) ieteica sākt ar modernas dzīvesvietas veidošanu, nodrošinot kvalitatīvu, drošu vidi bērnu nākotnei, Kudļa (LRA) papildināja, ka jāveicina iedzīvotāju iesaiste pašvaldības darbā caur iedzīvotāju valdēm vai līdzdalības budžetu. Arī Laizāns (S) pauda, ka “galvenais ir komforta dzīves veids pilsētās un lauku teritorijās”, iespēja atrast darbu uz vietas.

Helmanis savukārt kritizēja aptauju, ka kā tendenciozu, jo tajā tikai viens no izvēles variantiem bijis negatīvs, bet pārējie – pozitīvi,

tādējādi pozitīvie cilvēki esot izsijājušies pa sīkākiem tematiem, bet visi negatīvie koncentrējušies pie viena “sliktā” punkta. Viņš aicināšot cilvēkus uz Ogres novadu braukt pašiem un bez starpniekiem pārliecināties, “kādi mums ir zilie kalni, infrastruktūra, rotājumi”.

Bašķis (JKP) savukārt piebalsoja Ločmelei, uzsverot, ka novada tēlu neveido betons, bet cilvēki, un izteica pateicību “Lielvārdes elitei”, kura sniegusi atzīstamu un augsta līmeņa kultūras dzīvi.

Ūzula (LA/VP) ieskatā jārūpējas, lai jaunais novads būtu interesants gan iedzīvotājiem, gan apmeklētājiem nodrošinot labus un pieejamus pakalpojumus un interesantus tūrisma maršrutus. Līdzīgās domās ir arī Trapiņš (NST), vienlaikus mudinot uzlabot pašvadlības policijas darbu, savukārt Logins (AI) uzskata, ka jaunā novada tēls un labklājības pamats ir “vispārīgi informēts iedzīvotājs”. Kļaviņas (JV) ieskatā pašvaldībai jācenšas iemantot iedzīvotāju uzticība, ļaujot līdzlemt par pašvaldības budžetu, attīstot mājokļu īres tirgu un mazinot birokrātiju ģimenēm, kas vēlas dzīvot Ogres novadā.

Iedzīvotāju izgaismotās problēmas

Par jaunveidojamā novada centru kļūs Ogre, kurā ir vairākas problēmas – iedzīvotāji gribētu, lai uzlabo ne tikai Ogres centru, bet arī Pārogres ieliņas. Ogrēnieši arī norāda, ka pilsētas estrāde ir privatizēta un nav kur rīkot svētkus. Daudzi no Lielvārdes un Ķeguma ikdienā brauc uz Rīgu, jo novadā maz iespēju, un arī jaunieši pēc prestižas izglītības dodas uz galvaspilsētu. Infrastruktūras un pakalpojumu pieejamība novados atšķiras un iedzīvotājiem ir bažas, vai visa jaunā novada lielā teritorija tiks attīstīta vienmērīgi.

Bašķis (JKP) uzskata, ka, novadiem apvienojoties, nepieciešmas gada laikā izveidot ceļu remonta un attīstības programmu, un tad piesaistīt investīcijas, lai kopā ar valsti risinātu šos jautājumus.

Ūzuls (LA/VP) pievērsās novada attīstībai ārpus centra, solot, ka turpmāk rūpēsies par patiesi godīgu budžeta sadali, lai visi novadi saņem tikpat, cik varējuši tērēt līdz šim. Kudļa (LRA) sacīja, ka viņa pārstāvētā partija likšot uzsvaru uz infrastruktūras attīstību novada perifērijā, piedāvājot izveidot līdzdalības budžetu, lai iedzīvotājiem paši varētu izvēlēties un lemt par noteiktu objektu, rotaļu laukumu, ietves vai velooceliņa sakārtošanu.

Kļaviņa (JV) pievērsās izglītības jautājumiem, sakot, ka nepieciešams ne tikai būvēt jaunas skolas bet uzlabot kvalitāti, piesaistot kvalitatīvus pedagogus un piedāvājot tiem motivējošu atalgojumu 1300-1500 eiro robežās.

Laizāns (S) uzskaitīja Ogres pašvaldības pašreizējās ieceres ceļu un komunikācijas tīklu uzlabošanā un pauda, ka iglītības jomā nepieciešams vienādot izglītības kvalitātes līmeni visā novadā, savukārt Logins (AI) atkārtoja iepriekš teikto, ka visa atslēga ir attīstības programma un teritorijas plānojums, un, pēc viņa domām, šiem dokumentiem būtu jābūt gluži kā ceļu satiksmes noteikumiem vai baušļiem.

Trapiņš (NST) minēja, ka pašvaldības prioritātei jābūt kvalitatīvai infrastruktūrai - ielām, ceļiem, iekšpagalmiem, apgaismojumam, kā arī jāattīsta pašvaldības policija, bet Helmaņa (NA) ieskatā novada attīstībā būtiska ir finansējuma piesaiste, bet ceļu stāvokļa uzlabošanā vispirms jāsakārto centrālie ceļi un tikai tad varētu pievērsties arī mazajiem ceļiem novados. Savukārt Ločmeles (Par) ieskatā “trīs lielie vaļi”, lai iedzīvotāji neaizbrauktu no novada, ir atbalsts, vide un kvalitāte.

Priekšvēlēšanu debates turpinās!

TVNET un ReTV Ziņu dienestu komandas turpina pašvaldību vēlēšanu debates, kas tapušas sadarbībā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi. Līdz šim debatēs piedalījušies jau 12 pašvaldību deputātu amata kandidāti no Bauskas, Alūksnes, Līvānu, Cēsu, Valkas novada un Daugavpils, kā arī Jēkabpils, Saulkrastu, Jelgavas, Tukuma novadu un Liepājas, Jūrmalas pilsētu pašvaldībām.

Nākamajās debatēs svētdien, 30.maijā, piedalīsies Valmieras novada domes deputātu amata kandidāti, kas kanālā ReTV būs skatāmas šodien, 29.maijā, plkst. 21.30. Nākamajā dienā debates varēs noskatīties arī portālā TVNET.

Debašu ētera laiki ReTV kanālā

30.05. 21:30 Valmieras novads

01.06. 18:00 Ventspils novads

2021.gada pašvaldību vēlēšanas notiks jūnija pirmajā sestdienā - 5.jūnijā.

Tajās vēlētāji varēs balsot jebkurā savas pašvaldības jeb sava vēlēšanu apgabala iecirknī, kā balsošanas dokumentu izmantojot pasi vai personas apliecību.

Projektu finansē NEPLP no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem.