/nginx/o/2020/08/28/13303783t1hd780.jpg)
Covid-19 dēļ pasliktinājušās bērnu sekmes un psihoemocionālās problēmas liecina, ka klātienes mačību atsākšana septembrī ir ārkārtīgi nepiciešama. Taču eksperiments ar skolu atvēršanu tā sauktajos drošajos novados šopavasar rāda, ka tas ir arī risks, ar ko ir jārēķinās un kas jāmazina, vēsta raidījums "Nekā Personīga".
Februārī vecāki un bērni rēķinājās ar to, ka skolēni atsāks mācības klātienē. Jauns, vēl lipīgāks koronovarīusa paveids un spītīgi nemainīga saslimstības līkne plānus mainīja. Valdība nolēma neriskēt. Kompromiss bija vērt durvis jaunāko klašu skolēniem novados, kur saslimstība bija vismazākā.
Skolu darbiniekiem uzdeva katru nedēļu taisīt Covid-19 testus, bērniem nēsāt maskas, ievērot stingrus drošības noteikumus.
Ropažu novada vidusskola bija viena no tām skolām, kur šopavasar klasēs atgriezās bērni. Taču klātienes mācības turpinājās īsu brīdi, jo dažu nedēļu laikā saslimstība novadā kļuva par vienu no augstākajām valstīm.
Skolā nodarbības notika trīs nedēļas. Mazākajām klasēm visu laiku, vecākās klases rotēja starp klātieni un tiešsaisti.
Saslimstības pieaugumu Ropažu novadā ar skolas atvēršanu nesaista. Statistiku ietekmēja uzliesmojumi patvēruma meklētāju centrā Muceniekos un citās iestādēs. Arī citos novados ar skolu atvēršanu nevienu uzliesmojumu nesaista.
Statistika rāda, ka skolu atvēršanai, visticamāk, bijusi daudz lielāka loma.
25 novados, ko februārī eksperti atzina par gana drošiem klātienes mācībām, kopš tā laika vidējais kumulatīvais saslimstības rādītājs pieaudzis vairāk nekā divas reizes.
Pārējos tas ir samazinājies.
Sākotnējiem 25 novadiem pieskaitot vēl tos, kam zaļo gaismu skolu atvēršanai deva martā, atšķirība starp drošajiem un nedrošajiem novadiem ir vēl uzskatāmāka.
Starptautiski pētījumi rāda, ka valstīs, kur pandēmijas laikā skolas turpina strādāt klātienē, saslimst daudz vairāk bērnu un trīsdesmitgadnieki - tātad skolēnu vecāki.
Latvijā par bērnu saslimstību drošu datu nav, jo viņi tiek testēti daudz mazāk.
Tomēr, neraugoties uz Covid-19 riskiem, gan epidemiologi, gan skolotāji atzīst, ka attālināto mācību turpināšana arī nākamgad draud ar smagām sekām bērnu sekmēs un garīgajā labsajūtā.
Mācīšanās mājās ir arī neadekvāti liels slogs strādājošiem vecākiem. Tādēļ klātienes mācības drošajos novados, pat ja tās notika tikai pāris nedēļas, ir bijušas riska vērtas.
Gatavošanās nākamajam mācību gadam izglītības ministrijā sākusies šonedēļ, izveidojot ekspertu grupu. Tai būs jāspriež, kā 1. septembrī mācības droši atsākt klātienē.
Izglītības ministre sola septembrī drošas klātienes mācības. Tas tiks darīts, samazinot bērnu skaitu klasēs, proti, sadalot klases vai ieviešot vairākas maiņas. Skolās uzlabos gaisa kvalitāti, kam jau ir pieejams finansējums no Eiropas fondiem.