Migrēnu daži mēdz dēvēt par mirdzošo lāstu, jo migrēnas aura, kas parasti parādās pirms mežonīgajām galvassāpēm, tiešām ir mirdzoši skaista, tomēr biedējoša. Lūk, dažas vēsturiskas ilustrācijas, kurās varbūt varēsi atpazīt savu migrēnas priekšvēstnesi.
Tas mirklis ir ārkārtīgi interesants. Tev nekas vēl nesāp, vienkārši vienā brīdī tu pēkšņi zaudē jebkādu spēju koncentrēties, datora ekrāns pēkšņi pārvēršas par saules spilgtuma pleķi, no kura ārā nāk nokaitēti iesmi, tu lēnām, lēnām kļūsti ļoti stulbs, apjucis un zaudē spēju loģiski spriest. Cilvēku balsis aizlido kaut kur tālumā, tavas rokas vairs nav tavas, tava balss kļūst sveša tev pašam, dibens sāk tirpt, bet kājas sabrūk putekļos. Un tas ir tikai sākums. Pēc pāris minūtēm sākas nemiers. Tu iebāz rokas kabatās, it kā meklēdams kaut ko, atrodi vienu centu, kuru izsvied pa logu, tad padzeries no tukšas krūzes, pielej krūzi no ūdens krāna, noliec to plauktiņā un aizej uz tualeti. Tur nomazgā rokas, paskaties spogulī un pārbīsties. Tad tu izej no tualetes, aizmirsti krūzi, aizej atpakaļ pie datora un apsēdies. Sekundi urbini degunu un atkal piecelies kājās, lai aplietu līdakasti ar kokakolu. Tad aizver acis un tumši sarkanajās dzīlēs ieraugi to, no kā baidījies. Tas tuvojas. Mirdzošais, ugunīgais, apbrīnojami skaistais un ņirbošais punktiņš, kas ir nedaudz līdzīgs tām spīdīgajām strēmelītēm, ko deviņdesmitajos karināja uz Ziemassvētku eglītēm. Tas tuvojas. Migrēnas priekšvēstnesis.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)