Vēl nav skaidrības par XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošanu

Viņš teica, ka rīt valdības sēdē nepiedalīsies Pavļuts, tāpēc šo jautājumu skatīs nākamajā sēdē, kad veselības ministrs varēs piedalīties.

Lūgts komentēt, vai nenotiekot svētkiem, tiem paredzētais finansējums tiks pārdalīts, Kariņš atzīmēja, ka par to varēs runāt tad, kad būs skaidrība par svētku norisi. Viņš skaidroja, ka pēc loģikas šo rezervēto finansējumu valdība varētu izmantot ārējā parāda mazināšanai vai arī meklēt kādu vienreizēju nepieciešamību, kurā ieguldīt šos "atbrīvojušos" līdzekļus.

Tomēr premjers uzsvēra, ka par to līdz šim nav runāts un par finanšu pusi varēs spriest, kad būs skaidrība par svētku norisi.

Iepriekš Kariņš teica, ka par XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošanu šogad valdība lems rīt, 1.jūnijā. Valdība aprīļa beigās atlika lēmuma pieņemšanu par svētku organizēšanu līdz 27.maijam.

Kariņš norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nebija iesniegusi dokumentus, tādēļ pirms nedēļas par svētku rīkošanu valdībā lemt nebija iespējams.

Jau ziņots, ka XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norišu radošās komandas vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norādījušas, ka Dziesmu un deju svētku pārcelšanas gadījumā tās plāno nolikt savas pilnvaras un neturpināt darbu.

Vēstules autori norādīja, ka 2020.gada pavasarī, kad epidemioloģiskā situācija valstī bija nesalīdzināmi labāka, bet iztrūka pieredzes un zināšanu par Covid-19 pandēmijas attīstību, tika pieņemts lēmums pārcelt svētku norisi uz 2021.gadu.

"Šis lēmums ir nostiprināts arī Dziesmu un deju svētku likuma pārejas noteikumos, kuros teikts, ka svētkiem jānorit līdz 2021.gada izskaņai. Atskatoties gadu senā vēsturē, nu jau varam teikt, ka lēmums pārcelt bija pārsteidzīgs, bet tā brīža situācijā - atbilstošs. Šodien esam citos apstākļos, ar citu pieredzi un zināšanām. Tāpēc pārcelšanu par vēl vienu gadu neuzskatām par lietderīgu," norādīja norišu radošās komandas.

Vēstules autori atzīmēja, ka patlaban neviens nevar prognozēt epidemioloģiskās situācijas attīstību nākamgad, neraugoties uz vakcinācijas iespējām valstī un pasaulē, jo aizvien vairāk ir informācijas par jauniem un bīstamiem jaunā koronavīrusa paveidiem Eiropā.

"Līdz ar to ticība svētku pārcelšanai ir maza, mēs pat teiktu - niecīga. Pārcelšana nav iespējama arī profesionālu iemeslu dēļ - šo svētku repertuārs jau tiek gatavots četrus mācību gadus. Strādāt ar to pašu repertuāru piekto gadu pēc kārtas nevēlēsies ne pedagogi, ne paši skolēni, ne arī mēs. Pēc analoģijas tas būtu - risināt vienu un to pašu matemātikas uzdevumu četrus vai astoņus gadus. Mēs, svētku norišu mākslinieciskās komandas, neredzam iespēju šo procesu pagarināt par vēl vienu vai citās versijās - vēl par četriem gadiem," uzsvērts vēstulē.

Tāpat radošās komandas norāda, ka Dziesmu un deju svētkos jārēķinās, piemēram, ar dalībnieku vecuma posmu, ar to saistīto psiholoģisko un fizioloģisko izmaiņu specifiku, mainīgajām vecuma grupām un balss reģistriem, motivāciju darboties. Vēstules autori akcentēja, ka nākamajā mācību gadā jāsāk gatavoties jaunam, XIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ciklam 2025.gadā.