"Trīs bērnu politika" nebūs glābiņš Ķīnas demogrāfijas problēmām, brīdina eksperti (5)

Pirmdien Ķīnas valdība paziņoja, ka pāriem tiek ļauts laist pasaulē trīs bērnus – iepriekš spēkā bija “divu bērnu politika”. Tas tiek darīts ar mērķi “uzlabot Ķīnas demogrāfisko struktūru, kas pieredz sabiedrības novecošanos”. Tāpat trīs bērnu politika varētu ļaut valstij saglabāt vērā ņemamus resursus arī nākotnē.

Ķīnā vēl pirms sešiem gadiem spēkā bija “viena bērna politika”, kas pāriem faktiski neļāva laist pasaulē vairāk par vienu bērnu. Šis nosacījums tika mīkstināts, un līdz šim Ķīnas iedzīvotāju ģimenēs bija ļauts piedzimt diviem bērniem.

Tomēr spiediens uz darbaspēka pieejamību pieaug jau ilgāku laiku. Pirms vairākām nedēļām Ķīna ziņoja par darbaspēka pieejamības trūkumu, kas var atstāt ietekmi uz ekonomisko izaugsmi. Pēdējie Ķīnas tautas skaitīšanas dati liecina, ka Ķīnas iedzīvotāju skaita pieaugums ir lēnākais desmitiem gadu laikā. Tikmēr to cilvēku skaits, kas ir vecumā no 15 līdz 59 gadiem, ir nokritis zem 900 miljoniem, un tas veido 63% no valsts kopējā iedzīvotāju skaita.

Salīdzinājumam – 2010. gadā iedzīvotāji no 15 līdz 59 gadiem veidoja 70% no Ķīnas kopējā iedzīvotāju skaita. Ekonomisti brīdinājuši, ka, ņemot vērā šīs tendences, tuvākās desmitgades laikā darbaspēka apjoms varētu samazināties par 5%.

“Demogrāfiskā situācija ir bijusi tā, kas ir noteikusi valsts ekonomisko izaugsmi pēdējo gadu desmitu laikā, bet tagad tieši demogrāfija var traucēt tālākai izaugsmei,” sacīja “The Economist” eksperte Jue Su.

Tas nozīmē, ka prezidenta Sji Dziņpina noteiktie uzdevumi ekonomikā – līdz 2035. gadam dubultot valsts IKP – var tikt apdraudēti.

Ekonomisti gan norāda, ka Ķīna tāpat līdz šīs desmitgades beigām varētu kļūt par lielāko ekonomiku pasaulē, apsteidzot ASV. Tomēr pagaidām par to runāt pāragri, jo Ķīnas IKP uz vienu iedzīvotāju ir 17 000 dolāru gadā, bet ASV – 63 000 dolāru uz vienu iedzīvotāju gadā.

Ķīna ieviesa “viena bērna politiku” pirms vairāk nekā 40 gadiem, lai cīnītos pret pārapdzīvotību un novērstu nabadzību. Tomēr iedzīvotājiem kļūstot vecākiem, Pekina sāka mīkstināt savus stingros ierobežojumus, un 2015. gadā tika paziņots, ka ģimenē drīkst būt divi bērni.

Tagad Ķīnas valdība mīkstina šos noteikumu vēl vairāk. Tomēr pateikt cilvēkiem, ka viņiem ir ļauts laist pasaulē vairāk bērnu, var būt nepietiekami, lai risinātu demogrāfisko krīzi. Ķīnas dzimstības rādītāji pērn nokritās par teju 15%, un daudzi cilvēki norāda, ka arvien pieaugošās dzīves izmaksas attur viņus no lielāku ģimeņu veidošanas.

Tomēr Ķīnas sabiedrībā ideja par trīs bērniem ģimenē nav guvusi lielu atbalstu. Ķīnas sociālajā tīklā “Weibo” vietējie iedzīvotāji dalījušies ar savām pārdomām, kādēļ viņi nevēlas trīs bērnus ģimenē.

“Galvenais iemesls – es jūtos noguris. Kā gan lai atļaujos trīs bērnus, ja dzīvē ir tik milzīga spriedze?” jautā kāds “Weibo” lietotājs.

Savukārt Ķīnas valsts ziņu aģentūra “Xinhua” sociālajā tīklā “Weibo” veica aptauju, kurā jautāts, vai sabiedrība ir gatava ģimenēm ar trim bērniem. Aptaujā, kurā pusstundas laikā iesaistījās 30 000 cilvēku, noskaidrots, ka 90% no viņiem “pilnībā izslēdz šādu iespēju”. Lieki piebilst, ka šī aptauja tika dzēsta.

“Neievērojot citus pasākumus dzimstības veicināšanai, turpmāka ierobežojumu liberalizācija attiecībā uz bērnu skaitu ģimenē varētu dot ierobežotu pienesumu dzimstībai un iedzīvotāju skaita pieaugumam Ķīnā," pagājušajā nedēļā rakstīja “Goldman Sachs” analītiķi.

"Šķiet, ka iedzīvotāju skaits Ķīnā varētu sasniegt maksimumu tuvākajos piecos gados, bet tajā pašā laikā darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits turpinās samazināties."