Stāsts par “Facebook” neizdevušos mēģinājumu izveidot savu digitālo valūtu un maksājumu sistēmu ir atgādinājums par vēsturiskajām problēmām starp sekulārajām un reliģiskajām iestādēm. Viena mācība, ko citiem monetārās sistēmas dalībniekiem ņemt vērā, ir tā, ka biznesa mēģinājums iegūt valsts līmeņa suverenitāti ir ārkārtīgi riskanta spēle.

“Libra” sākotnēji bija paredzēta kā kriptovalūta, kas tapusi sadarbībā ar Šveices finanšu sistēmu, kā arī bija plānota sasaiste ar nacionālajām valūtām. Respektīvi – jau no paša sākuma bija redzams, ka kriptovalūtas veidotāji vēlējās iegūt neatkarību no suverēniem spēkiem.

Vēlāk gan pār “Facebook” nāca apgaismība un sociālā tīkla veidotāji nolaida latiņu zemāk. “Libra” tika pārdēvēta par “Diem”, bet tās izdevējiestāde tika pārcelta no Šveices uz ASV, kur tika izveidota partnerība ar “Silvergate Bank”, lai jaunā valūta atbilstu ASV banku regulējumam. Projekts, kas sākotnēji ieguva Romas impērijas valūtas vārdu un imperatora Oktaviāna seju, nu kļuvis par daļu no relatīvi nelielas finanšu pakalpojumu servisa platformas.

“Libra” ļoti straujais kāpums un kritums ir stāsts par to, kā nenobriedis projekts, kurā nav skaidrības par detaļām, cenšas izaicināt un satricināt gadu desmitiem nostiprinātas vērtības. Tāpat kritiski svarīgi ir veidot koalīcijas starp tiem, kas vēlas būt gan uzbrukumā, gan aizsardzībā, izaicinot “tradicionālos spēkus”.

“Facebook” un “Libra” ne tuvu nav digitālo valūtu idejas izgudrotāji, jo šāda veida maksāšanas līdzekļi mums ir apkārt vairāk nekā desmit gadus. Viņi arī negrasījās ieviest ko jaunu maksājumu sistēmās. Piemēram, kompānijas, kā “PayPal”, ir veidojušas alternatīvas maksājumu sistēmas jau pastāvošas banku infrastruktūras ēnā jau vairāk nekā 20 gadus. Šāda veida darbībai ir savi labumi un arī zaudējumi – jaunas platformas var paplašināties bez liekas regulatoru uzraudzības, bet tajā pašā laikā ikviens jauns censonis var kopēt šo platformu darbības principu.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X