Saeima ir lēmusi: Varakļānu novads šobrīd paliek kā atsevišķa pašvaldība (5)

Tāpat noteikts, ka Ministru kabinetam līdz 2022.gada 1.janvārim būs jāiesniedz Saeimai priekšlikumi attiecībā uz Varakļānu novada administratīvo teritoriju. Šāds izvērtējums būs jāsniedz atbilstoši Saeimas jau noteiktajam administratīvi teritoriālās reformas mērķim.

Varakļānu novada pašvaldībai konsultatīvos nolūkos līdz 2021.gada 1.oktobrim būs jāorganizē publiska apspriešana par Varakļānu novada apvienošanos ar apkārtējiem novadiem administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanai.

Grozījumi veikti Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā.

Saeimai šodien paredzēts arī lemt par citu, Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likumprojektu, kurā paredzēts noteikt, ka Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanas notiks 11.septembrī.

Šajā likumprojektā paredzēts arī noteikt, ka 11.septembrī ievēlamās Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes pilnvaras turpinātos līdz sanāktu 2025.gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā attiecīgā novada dome. Taču reizē plānots noteikt, ka likumā noteiktajos gadījumos domes pilnvaras var tikt izbeigtas arī pirms šā termiņa.

Lēmums par Varakļānu novadu kā atsevišķu pašvaldību vismaz uz laiku ir kompromiss pēc tam, kad Saeima bija balsojusi pretēji Satversmes tiesas (ST) lēmumam attiecībā uz Varakļānu novada tālāko nākotni. Kompromisu vienošanās panākta pēc koalīcijas partiju tikšanās pie Valsts prezidenta Egila Levita, kurš norādījis uz Saeimas 31.maija balsojuma radīto konstitucionālās krīzes risku.

Jau vēstīts, ka par priekšlikumu, kas ignorē ST spriedumu un atbalsta Varakļānu iekļaušanu Rēzeknes novadā, 31.maijā Saeimas sēdē balsoja Jaunās konservatīvās partijas, Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un "Saskaņas" deputāti. Priekšlikums vēl līdz galam netika pieņemts, jo tam būtu nepieciešams balsojums par pašu likumprojektu kopumā.

TVNET jau ziņoja, ka ST piektdien, 28.maijā, atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei.

Valsts prezidents: Ar Saeimas balsojumu par Varakļāniem kā atsevišķu pašvaldību ir respektēts ST lēmums

Ar šodienas Saeimas balsojumu par likuma grozījumiem, kas nosaka, ka Varakļānu novads pašlaik paliks kā atsevišķa pašvaldība, ir respektēts Satversmes tiesas (ST) lēmums, kas bija nepieciešams, lai novērstu konstitucionālo krīzi, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Kā informēja valsts pirmās personas padomniece Aiva Rozenberga, Valsts prezidents arīdzan norādījis, ka kāds būs tālākais Varakļānu novada regulējums, tas Saeimai būs rūpīgi jāvērtē, izvērtējot visus aspektus un tostarp uzklausot vietējo iedzīvotāju kopienas.

Varakļānu domi septembrī vēlēs uz pilnvaru termiņu līdz 2025.gadam, ko gan būs iespēja saīsināt

Saeimas šodien nolēma likumā noteikt, ka gan Varakļānu novada domi, gan arī Rēzeknes novada domi 11.septembrī ievēlētu uz pilnvaru termiņu līdz uz sēdi sanāktu 2025.gada vēlēšanās ievēlamā dome.

Galīgajā lasījumā pieņemtajā Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likumā gan arī noteikts, ka likumā noteiktajos gadījumos domes pilnvaras var tikt izbeigtas arī pirms šā termiņa.

Līdz dienai, kad uz pirmo sēdi 1.oktobrī atsevišķi sanāktu septembrī ievēlētā Varakļānu novada dome un Rēzeknes novada dome, Varakļānu novada pašvaldībā un Rēzeknes novada pašvaldībā tiks iecelta pagaidu administrācija.

Varakļānu novada domes pagaidu administrāciju vadīs Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs un pagaidu administrācijas locekļi būs arī novada domes deputāti Anita Saleniece, Dina Inķēna, Gunārs Puntužs, Jānis Erels, Gunārs Gabrišs, Janīna Grudule un Austris Kokars.

Rēzeknes novada pašvaldības pagaidu administrāciju vadīs Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs un pagaidu administrācijas locekle būs arī Viļānu novada domes priekšsēdētāja Jekaterina Ivanova.

Abu novadu pagaidu administrācijas uz pirmo sēdi sanāks 2021.gada 1.jūlijā.