Vācija Ukrainai atsaka ieroču piegādi (11)

Māss Briselē notiekošās NATO konferences laikā paudis pārliecību, ka konflikts Austrumukrainā atrisināms vienīgi politiskā līmenī, piebilstot, ka šī atziņa kalpojot par vadlīniju Vācijas valdībai.

"Ieroču piegādes tam nepalīdzēs," uzsvēris Vācijas ārlietu ministrs.

Viņš piebildis, ka kopš 2014.gada Berlīne Ukrainai civilo palīdzības projektu ietvaros atvēlējusi gandrīz divus miljardus eiro un ka Vācija kopā ar Franciju joprojām sniedz atbalstu Kijevas sarunās ar Maskavu tā dēvētā Normandijas formāta ietvaros.

Otrdien vācu laikrakstā "Frankfurter Allgemeine Zeitung" publicētajā intervijā Zelenskis pārmetis Berlīnei nevēlēšanos piegādāt Ukrainai ieročus.

"Vācija nav sniegusi mums nekādu militāro palīdzību, lai gan tā varētu," izteicies Ukrainas prezidents, piebilstot, ka ukraiņiem noderētu torpēdkuteri, patruļkuģi, triecienšautenes, rācijas un bruņutransportieri.

Viņš uzsvēris, ka ir pateicīgs par Vācijas sniegto līdzšinējo atbalstu, taču sagaida ko vairāk.

Arī opozīcijā esošo Vācijas zaļo līderis Roberts Hābeks, nesen apmeklējot Kijevu, atzinis, ka Kijevai nepieciešami "aizsardzības ieroči", un Zelenskis savā intervijā izteicies, ka Hābeks ukraiņus "saprot".

Tomēr Hābeka izteikumi paša partijas rindās izraisījuši domstarpības, jo zaļie tradicionāli iestājušies pret jebkādu Vācijas iesaistīšanos militāros konfliktos ārpus valsts robežām.

Hābeks dienu vēlāk pats centies mīkstināt savus izteikumus, apgalvojot, ka viņš vairāk esot runājis par tādu "neletālu bruņojumu" kā nakts redzamības ierīces, izlūkošanas bezpilota lidaparāti un medicīniskie līdzekļi.

Tajā pašā laikā Vācijas eksporta noteikumos nav nošķīruma starp "aizsardzības" un "uzbrukuma" ieročiem.

Arī citi vācu politiķi nosodījuši Hābeka izteikumus, apgalvojot, ka tie apliecinot viņa neizpratni par ģeopolitisko realitāti un liekot šaubīties par zaļo gatavību darbam valdībā.