Nevajag iet gultā, ja nenāk miegs.
Svarīgi apzināties, kas nomierina – zīmēšana, mūzikas klausīšanās, mandalu krāsošana –, un darīt to pirms gulētiešanas.
Ja nevar aizmigt 15 minūšu laikā, tad jāceļas augšā. Vislabāk, ja var aiziet uz citu istabu, bet ja ne – var palikt savā guļamistabā, taču ne gultā. Jādara kaut kas patīkams un nomierinošs līdz mirklim, kad atkal nāk miegs.
Tas gan nav iemesls spēlēt videospēles vai darīt ko tādu, kas smadzenes notur pastāvīgā aktivitātē. Svarīgi, lai nespēja iemigt nerada papildu stresu – tas tikai pasliktina situāciju.
Maza bērna vecākiem vispirms jācenšas saprast, kāds ir bērna dabīgais gulētiešanas ritms un kas rada miega traucējumus. Šādam nolūkam noder miega dienasgrāmata (ieteicama arī pusaudžiem). Tā palīdz saprast diennakts ritmus, paradumus un problēmas apjomu. Ar dienasgrāmatas starpniecību ir vieglāk apjaust sakarības un izvērtēt miegam palīdzošos vai traucējošos faktorus, kā arī sekot līdzi tam, vai un kā paradumu maiņa palīdz uzlabot miega kvalitāti.
“Bezmiegs galvenokārt ir simptoms, izpausme, kuras ārstēšanā lielākā nozīme ir miega higiēnai. Ja salauž kāju, to ieģipsē. Lai nesāpētu, var iedzert zāles. Taču, ja iedzer tableti pret sāpēm, bet kāju neieģipsē, tā labi nesadzīs. Tāpat ir ar bezmiegu – var iedzert tableti, piemēram, miega hormonu melatonīnu, tomēr tas neatrisinās bezmiega problēmu.
Pirmajā vietā jau atkal ir uzvedības izmaiņas. Ja pašiem ir grūtības kaut ko mainīt, ieteicams vērsties pie psihoterapeita, kurš izmanto kognitīvi biheiviorālo terapiju. Terapeits palīdzēs saprast, kas traucē, un izstrādāt veidus, kā ar to sadzīvot,” skaidro bērnu miega speciāliste Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centrā un Veselības centru apvienībā, un piebilst, ka vecākiem jāpievērš uzmanību, vai bērna uzvedībā ir norādes uz depresiju. Ja tā, tad jāvēršas pie psihiatra, un tad gan būs jālieto speciālista izrakstītie medikamenti. Bieži vien tie palīdz atrisināt arī bezmiega problēmu.