Āfrikas Savienība otrdien apturējusi Mali dalību organizācijā un draudējusi tai ar sankcijām pēc otrā militārā apvērsuma deviņu mēnešu laikā.
Āfrikas Savienība apturējusi Mali dalību organizācijā
Mali armija, neapmierināta ar izmaiņām valdībā, 24.maijā aizturēja prezidentu Ba Ndau un premjerministru Moktaru Uanu un aizveda viņus uz armijas nometni. Ndau un Uans 26.maijā atkāpās no amatiem, un armija 27.maijā viņus atbrīvoja.
Ndau un Uans vadīja pagaidu valdību, kas tika izveidota pēc pērnā gada augustā notikuša puča, kura dēļ Mali draudēja reģionālas sankcijas. Šajā pučā tika gāzts Mali vēlētais prezidents Ibrahims Bubakars Keita un varu pārņēma hunta pulkveža Asimi Goitas vadībā.
28.maijā Mali konstitucionālā tiesa pasludināja Goitu par pārejas laika prezidentu.
Apvērsums radījis lielas bažas par stabilitāti Sāhelas zonā, un starptautiskā sabiedrība draudējusi Mali ar ekonomiskajām sankcijām.
Āfrikas Savienība izlēmusi "nekavējoties apturēt Mali Republikas dalību visās Āfrikas Savienības aktivitātēs, tās orgānos un institūcijās, līdz valstī būs atjaunota normāla konstitucionālā kārtība," otrdien paziņoja Āfrikas Savienības Miera un drošības padome.
Līdzīgu lēmumu svētdien pieņēma arī Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopiena (ECOWAS).
Āfrikas Savienība aicināja Mali armiju "steidzami un bez nosacījumiem atgriezties kazarmās un atturēties no tālākas jaukšanās politiskajos procesos Mali".
Āfrikas Savienība brīdināja, ka gadījumā, ja Mali armija neatdos varu atpakaļ pārejas procesa politiskajiem līderiem, padome nevilcināsies piemērot Mali sankcijas un citus soda pasākumus.
Nosodot apvērsumu stingrākajiem iespējamajiem vārdiem, Āfrikas Savienība arī pauda bažas par situācijas attīstību Mali un šo notikumu negatīvo ietekmi uz progresu, kas līdz šim panākts pārejas procesā Mali.
Goita svētdien piedalījās ECOWAS samitā Ganā, kur aizstāvēja armijas nostāju, bet pēc tam atgriezās Mali.
Militārajai huntai atkāpjoties no iepriekšējiem solījumiem pārejas procesa līderiem, pastāv bažas, ka tā neturēs arī citus savus solījumus, tostarp sarīkot vēlēšanas 2022.gada sākumā.
Hunta šonedēļ paziņoja, ka pieturēsies pie vēlēšanu grafika, bet piebilda, ka tas var tikt mainīts.