Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa

Rīgas Zooloģiskā dārza pelēkie roņi Grīva un Melluzis palaisti Baltijas jūrā

Pelēkie roņi Grīva un Melluzis
Pelēkie roņi Grīva un Melluzis Foto: Rīgas Zooloģiskais dārzs

Ceturtdien, 3.jūnijā, brīvībā palaisti divi Rīgas Zooloģiskajā dārzā izauguši pelēkie roņi Grīva un Melluzis, informēja Zooloģiskā dārza informācijas dienests.

Lai brīvībā palaistu pavasarī jūras krastā izglābtos roņus, no Rojas ostas Rīgas jūras līča ūdeņos devās Jūras spēku Patruļkuģu eskadras krasta apsardzes kuģis KA-08 "Saule".

Krasta apsardzes kuģa pagaidu pasažieriem uz muguras ir piestiprināti satelītraidītāji, kas ļaus izsekot to gaitas Baltijas jūras plašumos.

Pirms divarpus mēnešiem līdzīgā veidā Jūras spēku Patruļkuģu eskadras krasta apsardzes kuģis KA-14 "Astra" no Ventspils ostas piestātnes jūrā izveda zoodārzā dzimušo pelēko roni Irbi, kura, kā liecina uztvertie satelītraidītāja dati, krietni paceļojusi pa Baltijas jūru, šobrīd jau ilgāku laiku uzturas Dānijai piederošās Bornholmas salas un Ertholmenes arhipelāga apkaimē.

Irbei vārds tika rasts Rīgas zoodārza roņu atbalstītājas Ventspils pilsētas iedzīvotāju vidū izsludinātā konkursā, savukārt krastā izglābtie ronēni saņēma vārdus, kas darināti no to atrašanas vietas. Novārgusī Grīva 30.martā tika atvesta no Daugavgrīvas pludmales, bet savainotais Melluzis zoodārzā nokļuva 19.aprīlī no Mellužiem.

Lēmumu par nepieciešamību novārgušos ronēnus nogādāt zoodārza karantīnā, atbilstoši likumam, pieņēma VARAM Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti.

Ar satelītraidītāju apgādātās rones Irbes divarpus mēnešu ceļojuma dati ir visai vērtīgi. Pirmkārt, tie apstiprina pieņēmumu, ka nebrīvē dzimis, labā kondīcijā esošs ronēns spēj veiksmīgi iedzīvoties savvaļā un tā atlaišana var būt sekmīga.

Otrkārt, dati sniedz priekšstatu arī par iespējamo savvaļas roņu uzvedību un migrācijas virzieniem.

Grīva un Melluzis tiks atlaisti Rīgas jūras līcī, iespējami tuvu Sāmsalai, kuras piekrastes saliņas ir vairuma pelēko roņu dabiskās dzemdību vietas, jo eksperti vēlas pārbaudīt, kā atšķirīga izlaišanas vieta un laiks ietekmē ronēnu uzvedību un ceļojuma maršrutu.

Bažas radot tas, ka, atšķirībā no Irbes, kuru baroja māte, abi izglābtie ronēni barību saņēmuši no cilvēka rokām un tieši cilvēka tuvumā tie varētu cerēt saņemt barību. Tāpēc zooloģiskā dārza speciālisti lūdzam līča Kurzemes krasta pludmaļu apmeklētājus, pamanot krastā roni ar labi pamanāmu satelītraidītāju uz skausta, tam netuvoties un ziņot Rīgas Zooloģiskajam dārzam.

Ņemot vērā, ka jūrā pamazām paaugstinās ūdens temperatūra un pamatīgos tauku krājumus, ronēniem vismaz dažas nedēļas citas briesmas, kā cilvēku uzbāzība un zvejnieku tīkli, nedraudot.

Arī šo roņu ceļam Baltija jūrā varēs sekot līdzi Rīgas zoodārza mājas lapā.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu