Lielākā daļa amerikāņu pārvērtē savas spējas atšķirt viltus ziņas no patiesības (1)

Nesenā 8285 amerikāņu aptaujā atklājās, ka 90% no dalībniekiem uzskata, ka sociālajos tīklos spēj labāk par vidusmēra cilvēku atšķirt viltus ziņas no patiesības. Izrādījās, ka ļoti daudzi cilvēki tomēr kļūdījās. Kad viņiem tika lūgts no virknes “Facebook” virsrakstu izšķirt viltus un patiesās ziņas, trīs ceturtdaļas no aptaujātajiem parādīja sliktākus rezultātus, nekā paši domāja.

Lielākā daļa aptaujāto uzskatīja, ka viltus ziņu un patieso ziņu pasaulē spēj orientēties par 22% labāk, nekā bija patiesībā. Tomēr ievērojams dalībnieku skaits savas spējas pārvērtēja pat vēl vairāk. Aptaujā aptuveni piektā daļa dalībnieku savas spējas pārvērtēja par vairāk nekā 50%, rakstīts zinātnes vietnē "Science Alert".

“Lai arī amerikāņi uzskata, ka viltus ziņu negatīvā ietekme ir negatīva un plaša, tomēr relatīvi nedaudzi atzina, ka ir tās redzējuši vai dalījušies ar tām. Ja cilvēks maldīgi uzskata, ka spēj labi identificēt viltus ziņas, viņš biežāk var dalīties ar tām, ticēt tām un izmantot tās. Īpaši tad, ja šīs viltus ziņas sakrīt ar viņu pašu pasaules uzskatiem,” komentēja sociālais psihologs Bens Lions.

Tieši to pētnieki arī atklāja, kad aplūkoja mājaslapas, kuras katrs dalībnieks mēdza apmeklēt. Izanalizējot meklēšanas vēstures, kļuva skaidrs, ka tie, kuri pārvērtēja savas spējas viltus ziņu identifikācijā, vairāk laika pavadīja neuzticamās mājaslapās. Turklāt arī mēdza biežāk dalīties ar viltus ziņām savos sociālo tīklu kontos, īpaši, ja ziņa sakrita ar viņu pašu pasaules uzskatiem.

“Kopumā šie rezultāti parāda visai satraucošu ainu. Indivīdi, kuriem ir vājākās spējas identificēt viltus ziņas, vissliktāk nojauš paši savus ierobežojumus un biežāk izplata šīs ziņas tālāk,” rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “PNAS”.

Ja pētījuma autoriem ir taisnība, tad pārāk liela pašpārliecinātība varētu būt viens no galvenajiem faktoriem viltus ziņu izplatībā. Tas ir klasisks gadījums, kad cilvēki ir tik ļoti pārliecināti par savām spējām un taisnību, ka neredz nekādu vajadzību mācīties un uzlabot savas zināšanas.

“Daudzi cilvēki vienkārši nenojauš to, cik uzņēmīgi ir pret dezinformāciju,” raksta pētnieki.