Atgriežoties 2018. gada nogalē, kad tika ievēlēta 13. Saeima, nevar nemanīt to, cik daudz laika aizņēma nokļūšana pie nu jau bijušā koalīcijas sastāva. Ielecot mūsdienās, var manīt, ka “KPV LV” frakciju jau ilgi plosa iekšējā nestabilitāte, un, šķiet, tas radīja apdraudējumus arī Krišjāņa Kariņa (JV) valdībai. Tomēr vai tas ir vienīgais iemesls, kādēļ notika valdības sastāva maiņa? Lai noskaidrotu, kādi varētu būt koalīcijas maiņas galvenie cēloņi, kā arī ko varētu no jaunās valdības sagaidīt nākotnē, TVNET vērsās pie Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātnes katedras profesores un pasniedzējas Ilgas Kreituses, Latvijas Universitātes politikas zinātnes katedras profesora un pasniedzēja Jura Rozenvalda, kā arī Eiropas Parlamenta deputāta un Latvijas Universitātes politikas zinātnes katedras asociētā profesora Ivara Ījaba.

Eksperti gan pauž, ka, visticamāk, būtiskas pārmaiņas vismaz tuvākajā laikā nenotiks. “Es ne no viena ministru amata kandidāta negaidu kādas revolucionāras pārmaiņas, tomēr nešaubos, ka savus pienākumus viņi varētu veikt,” izsakās Ījabs. Viņš ir pārliecināts, ka visiem potenciālajiem ministriem ir pietiekamas zināšanas par konkrēto nozari vismaz tādā apjomā, lai turpinātu iepriekšējā ministra iesāktos darbus. Savukārt nedaudz skeptiskāk izteicās profesors Rozenvalds. Viņš norādīja, ka ir neizprotami atsevišķu ministru amata kandidātu izteikumi par savu saderību ar konkrēto nozari, tomēr, viņaprāt, ministra amats ir vairāk politisks, līdz ar to reizēm saderība var palikt arī otrajā plānā.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X