ES Tiesa noraida Ungārijas iebildumus pret septītā panta iedarbināšanu

EP 2018.gadā nobalsoja par ES līguma septītā panta iedarbināšanu, lai noteiktu, vai Budapešta negrauj Eiropas tiesiskos standartus un demokrātiskās vērtības. Septītā panta iedarbināšana teorētiski var novest pie valsts balsstiesību apturēšanas ES ministru padomē.

Taču Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna valdība apstrīdēja EP rezolūciju, apgalvojot, ka balsojumā nopietni pārkāpti noteikumi, neskaitot to deputātu balsis, kas no balsošanas atturējās.

"Skaitot nodotās balsis, kad tika pieņemta šī rezolūcija, parlaments rīkojās pareizi, neņemot vērā atturēšanās gadījumus," paziņoja tiesa.

"EP deputātu atturēšanās nav jāskaita, lai noteiktu, vai ir sasniegts vairākums no divām trešdaļām nodoto balsu (kas nepieciešams procedūras sākšanai), " norādīja tiesa.

Ungārijas tieslietu ministre Judīte Varga nodēvēja tiesas lēmumu par pilnīgi nepieņemamu un šokējošu.

"Kā mēs visi zinām, atturēšanās nozīmē taktisku nepiekrišanu," sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Varga.

Ungārijai jau sen ir domstarpības ar Briseli par demokrātijas jautājumiem, piemēram, tiesu neatkarību un preses brīvību, kā arī Ungārijas stingro migrācijas politiku.

Taču Ungārija un Polija, kura arī izpelnījusies Briseles kritiku par likuma varas ierobežošanu, atbalsta viena otru, liedzot ES dalībvalstīm pieņemt vienbalsīgu lēmumu, kas nepieciešams sankciju piemērošanai saskaņā ar ES līguma septīto pantu.

Abas valstis pērn draudēja uzlikt veto ES daudzgadu budžetam un ekonomikas atveseļošanas plānam, jo tika ierosināts daļu maksājumu sasaistīt ar likuma varas ievērošanu. Varšava un Budapešta to nodēvēja par politisku šantāžu.