FT: Pārtikas cenām pasaulē straujākais kāpums 10 gadu laikā; rudenī cenas kāps arī Eiropā (14)

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas mēneša indeksa rādītāji liecina, ka maijā pieredzēts lielākais pārtikas cenu pieaugums kopš 2011. gada. Paredzams, ka lielāka inflācija smagāk skars nabadzīgākas valstis, kas ir atkarīgas no pārtikas preču importa. Savukārt bagātākām valstīm, kuras pašas ražo izejvielas pārtikas produktiem, cenu kāpums, visticamāk, būs novērojams tikai lielveikalos un restorānos.

Tomēr arī lielās kompānijas, kā “Nestle” un “Coca-Cola”, atzinušas, ka izejvielu cenas ir būtiski kāpušas, un tās lems, vai palielināt saviem ražotajiem produktiem cenas.

Ekonomisti un analītiķi brīdinājuši, ka restorānu atvēršana, kā arī pieprasījuma palielināšanās pēc pārtikas visā pasaulē radīs zināmu spiedienu uz pārtikas cenām.

“Tas, ka cilvēki pārtrauca ēst restorānos, nozīmēja, ka vairāk sāks gatavot mājās. Tomēr tas nespēja kompensēt restorānu iztrūkumu un pieprasījums kopumā samazinājās. Taču tagad, kad atkal atveras restorāni, bez cenu celšanās neizdosies iztikt,” sacīja ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas vecākā ekonomiste Abdolreza Abasjana.

Tiek norādīts, ka pārtikas cenu celšanos ietekmē arī tādi faktori kā transporta un piegādes izmaksas, kā arī fakts, ka loģistikas pakalpojumu cenas pēdējo mēnešu laikā ir ievērojami kāpušas.

“Transporta izmaksu pieauguma pamatā ir naftas cenu kāpums, kā arī problēmas loģistikā, piemēram, kravas piegāžu sastrēgumi jūrās. Līdz ar to var uzskaitīt ļoti daudzus faktorus, kas ietekmē pārtikas cenas,” sacīja “Capital Economics” pārstāve Kerolaina Beina.

ASV patēriņa preču kompānijas prognozē, ka pārtikas cenas varētu augt par vismaz 6,1 procentpunktu, salīdzinot ar 0,7 procentpunktiem gadu iepriekš. Atsaucoties uz “Tyson Foods”, kas ir vadošā gaļas pārstrādes kompānija ASV, izejvielu cenas ir pieaugušas par 15%, līdz ar to jārēķinās, ka augs arī loģistikas, pakošanas, darbaspēka un citas izmaksas.

“Bernstein” analītiķis Bruno Monteins sacīja, ka “inflācijas pieaugums radīs lielāku polarizāciju patērētāju tirgos starp premium klases produktiem, kas paredzēti turīgākiem patērētājiem, un lētākiem zīmoliem, kas paredzēti taupīgākiem cilvēkiem”.

“Ja jūs jau pašlaik pērkat organisko pārtiku, piemēram, dažādus augļus, tad par potenciālo cenu kāpumu uztraukties nevajadzētu,” piebilda Monteins, sakot, ka no cenu kāpuma vairāk cietīs gatavā produkcija un dažādi tirgū esošie zīmoli.

“Patērētāji, kuru rocība nav tik liela, agri vai vēlu būs spiesti pāriet uz iepirkšanos lētākos veikalos,” viņš piebilda.

Lielbritānijā un Eiropā pārtikas inflācija pašlaik tiek kontrolēta, tomēr Lielbritānijas Tirdzniecības konsorcijs pagājušajā nedēļā brīdināja, ka pārtikas cenas varētu kāpt gada otrajā pusē. Konsorcija vadītāja Helēna Dikinsone sacīja, ka

“pašlaik Eiropā cenas pat krītas, pateicoties ļoti sīvai konkurencei starp tirgotājiem, tomēr mēs redzam, ka aiz stūra uzglūn dažādi spiedienu izraisoši faktori, kā rezultātā cenām būs jāceļas”.

Pasaules patēriņa preču inflācija jau pašlaik ir pieaugusi par 6,3 procentpunktiem, salīdzinot ar 2020. gadu. Pērn šis rādītājs, salīdzinot ar 2019. gadu, bija 4,6 procentpunkti. ANO norāda, ka pandēmija ir radījusi haosu globālajās piegāžu ķēdēs, kas ietekmē arī pārtikas ražošanu un izplatīšanu. Dienvidamerikā ir vērojams 21% liels cenu pieaugums, Āfrikā un Dienvidāzijā 12%, bet Okeānijā – 8% cenu pieaugums. Šie reģioni tiek uzskatīti par visvairāk ietekmētajiem reģioniem cenu kāpuma dēļ.

Šis cenu kāpums pārtikas precēm atspoguļojas arī Ķīnas pieprasījumā pēc graudiem un sojas pupiņām, kurām ir ievērojami kāpušas cenas. Turklāt nedrīkst aizmirst par postošo sausumu Brazīlijā un pieaugošo pieprasījumu pēc biodīzeļdegvielas, kuras ražošanā tiek izmantota dārzeņu eļļa.

Brazīlija ir viens no lielākajiem kukurūzas un sojas pupiņu eksportētājiem, tomēr šo produktu daudzums “netiek līdzi” pieprasījumam, tādēļ arī ir vērojams būtisks cenu kāpums.

“Ķīna turpina pirkt, bet Brazīlijā esošais sausums, kas ir daudz postošāks, nekā prognozēts iepriekš, liek lūgties, lai kas tamlīdzīgs nenotiek arī ASV. Pretējā gadījumā nebūs labi,” sacīja Abasjana.

Cenu kāpums smagi ietekmēs valstis, kas ir atkarīgas no ārzemju ražotājiem. Piemēram, Rietumāfrikā cenu kāpums pārtikas precēm ir pat 40%. Tādās valstīs kā Nigērija pārtikas inflācija ir 23%, kas ir 15 gados augstākais rādītājs, aprēķinājusi ANO Pasaules pārtikas programma.

Tā brīdinājusi, ka ievainojamākas valstis, kas saskaras ar cenu kāpumu, kā Libāna, kur pagājušā gada laikā pārtikas inflācija pārsniedza 400% atzīmi, saskaras arī ar valūtas krīzi, pandēmijas radīto krīzi, kā arī ar sprādziena Beirūtas ostā sekām. Pārtikas preču inflācija Libānā šogad ir pārsniegusi 200%. Arī Sīrija un Sudāna saskaras ar pārtikas  inflāciju, kas pārsniedz 200%.