Arī Cēsu mērs zemo vēlētāju aktivitāti daļēji skaidro ar pandēmijas ietekmi (7)

Runājot par aģitācijas aktivitātēm, viņš norādīja, ka no vienas puses aktivitātes tiešām pandēmijas dēļ nenotika klātienē, taču informācija drukātajos reklāmas materiālos bija pietiekami daudz. Tāpat vides reklāma bija pietiekami augstā līmenī un televīzijā norisinājās debates. "Šādu aktivitāšu kopums pat bija lielāks nekā iepriekšējos gados, izņemot klātienes tikšanās," piebilda Rozenbergs.

Viens no iemesliem vēlētāju zemajai aktivitātei varētu būt saistīts ar to, ka

iepriekšējās vēlēšanās Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) iedzīvotājiem sūtīja vēstules par konkrētu balsošanas iecirkni, taču šoreiz tā nebija.

Šīs vēstules kalpoja kā sava veida atgādinājums par vēlēšanām un zināmā mērā disciplinēja vēlētāju, uzskata Rozenbergs.

Tāpat šoreiz vēlēšanās nevarēja piedalīties kandidāti no vēlētāju apvienībām, kuras īpaši raksturīgas bija mazajos novados. Tagad vēlēšanās jābūt obligātam partijas vai partiju apvienības sarakstam. Ņemot vērā minēto,

daļai iedzīvotāju, iespējams, "ir pretenzijas pret partijām kā tādām".

Rozenbergs arī sprieda, ka daļa vēlētāju savus vietējos deputātus zināja, taču tagad sarakstos viņiem ir reti kāds pazīstams, jo, piemēram, Cēsu novada gadījumā tiek apvienotas septiņas vietvaras.

Kopumā zemās aktivitātes iemesls arī varētu būt kopējais pandēmijas ietekmētais sabiedrības noskaņojums un apātija, minēja pašreizējais Cēsu novada mērs.

Jau vēstīts, ka pašvaldību vēlēšanās līdz plkst.16, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, nobalsojuši kopumā 270 456 iedzīvotāji jeb 28,05% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Tostarp sestdien no plkst.7 līdz 16 nobalsojis 151 721 vēlētājs jeb 15,73% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Lielākā aktivitāte līdz šim bijusi Vidzemē, kur kopumā nobalsojuši 30,05% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Šajās vēlēšanās jāievēlē 664 deputāti kopumā 40 pašvaldībās - sešās valstspilsētās un 34 no jauna izveidotajos novados, kuri sāks darbu 1.jūlijā līdz ar administratīvi teritoriālās reformas stāšanos spēkā.

Pašvaldību vēlēšanas sestdien nenotiek Rīgā, kur dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, kā arī Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā, kur vēlēšanas tika apturētas pēc Satversmes tiesas sprieduma. Vēlēšanas Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā notiks 11.septembrī.

Lai mazinātu Covid-19 izplatības riskus, vēlētājiem balošanas iecirkņos ir jāievēro epidemioloģiskās drošības pasākumi - jāietur divu metru distance, jādezinficē rokas, jāvelk sejas maska, kā arī ieteicams lietot savu pildspalvu. Vēlētāji vienreizlietojamo sejas masku un pildspalvu var saņemt arī iecirknī. Uzrādot vēlēšanu iecirkņa darbiniekam pasi vai personas apliecību, ir jāatsedz seja.