Kāpēc vēlētāji šogad bijuši tik pasīvi? (8)

Domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka pauda, ka šo pašvaldību vēlēšanu zemā balsotāju aktivitāte, visticamāk, būtu skaidrojama ar politisko kampaņu enerģijas trūkumu, kas saistīta ar pandēmijas ietekmi, un faktu, ka šogad Rīgā vēlēšanas nenotika. 

Eksperte norādīja, ka vēlētāju aktivitāte ir sarukusi caurmērā visur. Tas varētu būtu skaidrojams ar politisko kampaņu enerģijas trūkumu, kas tostarp radies arī pandēmijas ietekmes rezultātā.

Tāpat ietekme bijusi arī faktam, ka Rīgā šogad vēlēšanas nenotika. Proti, pēc Kažokas domām,

galvaspilsētas faktors līdz šim vēlēšanās ir mudinājis iedzīvotājus arī citiem novadiem piedalīties.

"Mēs arī redzam, ka atkarībā no konkurences un intrigas ir atšķirīgas vēlētāju aktivitātes pakāpes," piebilda eksperte, norādot, ka zemās aktivitātes iemesli ir primāri attiecināmi uz visām pašvaldībām, jo šajās vēlēšanās īsti neesot tādu, kur aktivitāte ir pieaugusi, kamēr atsevišķās vietvarās aktivitātes kritums ir relatīvi lielāks.

Vaicāta par administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz vēlētāju aktivitāti, Kažoka atzīmēja, ka pagaidām ir grūti precīzi spriest par tās ietekmi. Pēc viņas sacītā, šobrīd aktivitātes kritums tiek novērots visās pašvaldībās - gan tādās, kur reforma radīs būtiskas izmaiņas, gan tādās, kuras tā skars mazāk. Tāpat Kažoka piebilda, ka pagājušajās vēlēšanās bija novērojams, ka mazākos novados, kur iedzīvotāju skaits ir no 2000 līdz 4000, aktivitāte bija augstāka par vidējo rādītāju.

Līdzīgu viedokli pauda arī sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis - pēc viņa domām, zemā aktivitāte šajās pašvaldību vēlēšanās ir skaidrojama ar dažādu politisko spēku "remdenajiem solījumiem", kas iedzīvotājos neraisa ne motivāciju, ne interesi doties balsot.

Viņš secināja, ka patlaban kopējā iedzīvotāju līdzdalība vēlēšanās ir ļoti zema. To varētu skaidrot ne tikai ar labajiem laikapstākļiem, bet arī to, ka nav intrigas. Turpretim, piemēram, Rīgas domes vēlēšanās pērn bija liela intriga, cīņas atspoguļošanās medijos, kas rezultātā kļuva "par šovbiznesu".

Kā skaidroja Rajevskis, iedzīvotājs kļūst nasks uz vēlēšanām, ja tas ir neapmierināts ar politisko varu valstī. Piemēram, Zemgales zemo vēlētāju aktivitāti varētu skaidrot ar to, ka tas ir viens no turīgākajiem reģioniem Latvijā ar zemu iedzīvotāju blīvumu. Līdz ar to iedzīvotājs ir mazāk motivēts piedalīties vēlēšanās.

"Cilvēki uz vēlēšanām skrien, kad viss ir slikti. Ja ir labi, tam nav intereses,"

uzsvēra eksperts.

Viņš norādīja, ka, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanu reizēm, pārsteigums šī gada vēlēšanās ir par Latgali, kura patlaban uzrāda augstāko vēlētāju aktivitāti. Rajevskis stāstīja, ka tas varētu būt saistīts ar Administratīvi teritoriālo reformu un centieniem jaunajā teritorijā atbalstīt "savus spēkus".

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle skaidroja, ka daļā novadu, īpaši tajos, kuri administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietekmē tika pievienoti citiem novadiem un vairs nav patstāvīgi, iedzīvotāji sajutās atsvešināti no varas un pašvaldību vēlēšanās nepiedalījās.

Skaidrojot šī gada pašvaldību vēlēšanu zemo aktivitāti, eksperte norādīja uz ATR ietekmi. Viņa skaidroja, ka novados bija mazāk specifisko, vietējo pašvaldību partiju, piemēram, "Mēs - Nīcas novadam".

"Acīmredzot, šo lielo, nacionālo partiju piedāvājumā iedzīvotāji nesaskatīja to tuvumu savai lokālajai varai, kāds bija iepriekš.

Iespējams, viņi izšķīrās nedoties uz vēlēšanām," pieļāva politoloģe. Tāpat viņa skaidroja, ka nepietiekama bijusi motivācija doties uz vēlēšanām no deputātu puses. Eksperte uzsvēra, ka viena no partiju un politiķu funkcijām ir darbs ar cilvēkiem, proti, motivēt iedzīvotājus doties vēlēt. Viņasprāt, šis skaidrojums un motivācija nav bijusi pietiekama.

Metla-Rozentāle arī akcentēja, ka šajās pašvaldību vēlēšanās bija nepieredzēti liela konkurence, tomēr

zemās aktivitātes dēļ partijas ar salīdzinoši nelielu balsu skaitu varētu iekļūt domes vadībā.

Ekspertes ieskatā, šo vēlēšanu aktivitāte ir katastrofāli zema, un šogad tikai viena trešdaļa balsstiesīgo ir izdarījusi savu izvēli. "Mēs nerunājam pat par pusi no balsstiesīgajiem vēlētājiem. Esam pieraduši, ka pašvaldību vēlēšanās piedalās 50-52%," teica RSU lektore, uzsverot, ka

trešdaļa nav vairākuma viedoklis, un šie rezultāti uzskatāmi par kritiskiem.

"Otra puse iedzīvotāju jeb vairākums, kuri vēlēšanās nav piedalījušies, pie kādām situācijām varētu sacelties un teikt, ka lielākā daļa iedzīvotāju tam nepiekrīt, bet vairākums šiem deputātiem nebūs devis mandātu," akcentēja politoloģe, vienlaikus uzsverot, ka var teikt, ka vairākums iedzīvotāju paši būs vainīgi, ka nedevās balsot.

Politoloģe arī iezīmēja, ka, piemēram, Daugavpilī iedzīvotāju aktivitāte varētu būt bijusi zema, jo faktiski visas pilsētā kandidējušās partijas bija ierautas skandālos, vai kādā brīdī atrautas no varas. "Vēlētājs ir apmulsis un nesaprot, par ko galā balsot. Varbūt viņš domāja, ka tāpēc labāk nemaz nepiedalīties, jo nezina par ko balsot, pieļaujot, ka visi kandidāti ir vienādi," klāstīja eksperte.

Viedokli par zemo aktivitāti vēlēšanu iecirkņu vadītājiem taujājuši arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes studenti, kuri šodien sadarbībā ar aģentūru LETA novēro vēlēšanu norisi reģionos.

Ķekavas kultūras namā ierīkotā iecirkņa vadītājs Aldis Teko skaidroja, ka līdz pusdienlaikam fiksētā vēlētāju aktivitāte ir bijusi zema un cerības uz lielāku vēlētāju pieplūdumu vakarpusē nav piepildījušās.

Daži no aptaujātajiem vēlētājiem uzsvēruši, ka necer uz kādām būtiskām izmaiņām Ķekavas novadā un vēlējuši par to personu, kura patīk, pārējos sarakstā izsvītrojot. Citi balsstiesīgie norādījuši, ka savu pilsonisko pienākumu ir izpildījuši un cer, ka cilvēki vakarā atbrauks no atpūtas pie dabas un rīkosies tāpat. Kāda kundze izteicās, ka ir apmierināta ar mazo vēlētāju aktivitāti, jo ir daudz vietas un pats vēlēšanu process ir ļoti mierīgs.

Arī Stopiņu novada Ulbrokas vēlēšanu iecirknī skaidroja, ka vēlētāju aktivitāte dienas pirmajā pusē nav bijusi augsta, to sasaistot gan ar silto laiku, gan arī pilsoņu izvēli nobalsot iepriekš.

Lielauces pagasta pārvaldes "Ezerkrasti" sekretāre Inese Upmane pastāstīja, ka rīta pusē vēlētāju bijis maz. Viņasprāt, tas skaidrojams ar iespēju vēlēt priekšlaicīgi vai ar to, ka Lielauce ģeogrāfiski atrodas netālu no Auces, kā arī, iespējams, cilvēki devušies atpūsties.

Upmane jauno tiešsaistes vēlētāju reģistru atzīst par labu, jo tas būtiski atvieglojis vēlēšanu procedūru kopumā, ja salīdzina ar pagājušajām Eiroparlamenta vēlēšanām. Viņa skaidroja, ka viena no ērtākajām šī reģistra īpašībām ir tā, ka vēlētājs, ienākot iecirknī, caur mobilo lietotni uzrāda "QR kodu", kas ļauj darbiniekam uzreiz atšifrēt to, vai balsotājs gadījumā nav nobalsojis jau citā iecirknī, novēršot dubulta balsojuma pastāvēšanas esamību.

Jau ziņots, ka Liepājas domes priekšsēdētāja Jāņa Vilnīša (LRA) ieskatā zemajai vēlētāju aktivitātei nav viens iemesls, bet gan vairāku apstākļu summa, proti, labi laikapstākļi, kurus cilvēki izmanto, lai atpūstos, un nogurums no pandēmijas un tās mazināšanai ieviestajiem ierobežojumiem.

Līdzīgu viedokli, ka aktivitāti ietekmējusi pandēmija, pauda arī Cēsu mērs Jānis Rozenbergs, taču, viņaprāt, vēl viens būtisks iemesls bijis tas, ka iepriekšējās vēlēšanās Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) iedzīvotājiem sūtīja vēstules par konkrētu balsošanas iecirkni, un šīs vēstules kalpoja kā sava veida atgādinājums par vēlēšanām, zināmā mērā disciplinējot vēlētāju, taču šogad vēstules netika sūtītas.

Jau vēstīts, ka pašvaldību vēlēšanās līdz plkst.16, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, nobalsojuši kopumā 268 130 iedzīvotāji jeb 27,8% balsstiesīgo, liecina CVK apkopotie dati.

Tostarp sestdien no plkst.7 līdz 16 nobalsojuši 149 395 vēlētāji jeb 15,49% balsstiesīgo iedzīvotāju.