/nginx/o/2020/11/06/13460959t1hfe44.png)
Jau kopš pagājušā gada rudens bijušās Sporta pils teritorijā, pamestajā un sabiedrības acīm slēgtajā kvartālā starp Barona un Tērbatas ielu atgriezusies rosība. Entuziastisku rīdzinieku idejas iedvesmoti, bijušajā hokeja un apģērba tirgus templī ievākušies cītīgi dārznieki, kopienas un audzētprieka iedvesmoti mazdārziņu īpašnieki, kuri daudzu aizmirsto pilsētas centra nostūri pārvērtuši plaukstošā oāzē, kas drīzumā būs pieejama visiem rīdziniekiem un pilsētas viesiem.
Sporta pils dārzu idejas autore Renāte Prancāne atklāj, ka lai gan ideja par pagaidu dārzu izveidi pilsētvidē Latvijā vēl nav izmēģināta, tas ir sens un pasaulē pārbaudīts apsaimniekošanas veids. "Vēlme pēc sava dārza, skatīšanās pa logu un pandēmija" – šo trīs apstākļu mijiedarbību Renāte, kura dzīvo netālu no Sporta pils teritorijas, min kā galveno iemeslu, kas viņu iedvesmoja aizsākt mazdārziņu izveidi bērzu un smilgu aizaugušajā teritorijā.
"Kāds mans draugs stāstīja, ka ir tāda teorija, ka idejas lido pa kosmosu un ja tu tām atveras, tās pašas tev pieķeras."
Ar teritorijas īpašniekiem noslēgtais apsaimniekošanas līgums paredz, ka turpmākos trīs gadus visnotaļ iekārojamais zemes gabals nodots apsaimniekošanā brīvprātīgi organizētajai Sporta pils dārzu biedrībai. Arī teritorijas iekopšanai nepieciešamos materiālus – kastes un melnzemi, dārzniekiem bez atlīdzības sagādājuši lieldraugi.
"Nevajag gaidīt, ka pašvaldība vai valsts visu noorganizēs un iedos gatavu, jo ir lietas, ko mēs paši varam radīt. Jautājums ir par savstarpējo gatavību un atvērtību," pauž Renāte.