Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Mazdārziņu renesanse bijušajā hokeja mekā

Foto: Jorens Jakovļevs/ Ieva Lasmane

Jau kopš pagājušā gada rudens bijušās Sporta pils teritorijā, pamestajā un sabiedrības acīm slēgtajā kvartālā starp Barona un Tērbatas ielu atgriezusies rosība. Entuziastisku rīdzinieku idejas iedvesmoti, bijušajā hokeja un apģērba tirgus templī ievākušies cītīgi dārznieki, kopienas un audzētprieka iedvesmoti mazdārziņu īpašnieki, kuri daudzu aizmirsto pilsētas centra nostūri pārvērtuši plaukstošā oāzē, kas drīzumā būs pieejama visiem rīdziniekiem un pilsētas viesiem.

Sporta pils dārzu idejas autore Renāte Prancāne atklāj, ka lai gan ideja par pagaidu dārzu izveidi pilsētvidē Latvijā vēl nav izmēģināta, tas ir sens un pasaulē pārbaudīts apsaimniekošanas veids. "Vēlme pēc sava dārza, skatīšanās pa logu un pandēmija" – šo trīs apstākļu mijiedarbību Renāte, kura dzīvo netālu no Sporta pils teritorijas, min kā galveno iemeslu, kas viņu iedvesmoja aizsākt mazdārziņu izveidi bērzu un smilgu aizaugušajā teritorijā.

"Kāds mans draugs stāstīja, ka ir tāda teorija, ka idejas lido pa kosmosu un ja tu tām atveras, tās pašas tev pieķeras."

Ar teritorijas īpašniekiem noslēgtais apsaimniekošanas līgums paredz, ka turpmākos trīs gadus visnotaļ iekārojamais zemes gabals nodots apsaimniekošanā brīvprātīgi organizētajai Sporta pils dārzu biedrībai. Arī teritorijas iekopšanai nepieciešamos materiālus – kastes un melnzemi, dārzniekiem bez atlīdzības sagādājuši lieldraugi.

"Nevajag gaidīt, ka pašvaldība vai valsts visu noorganizēs un iedos gatavu, jo ir lietas, ko mēs paši varam radīt. Jautājums ir par savstarpējo gatavību un atvērtību," pauž Renāte.

Katram no aptuveni 150 dārzu apsaimniekotājiem bijusi iespēja izvēlēties savām ambīcijām un iespējām atbilstoša izmēra dārziņu – trīs, piecu, vai astoņu kastu izmērā. Par teritorijas tālāko likteni lems tās īpašnieki, nekustamo īpašumu attīstītājs "Rotermann".

"Plāns nav šo teritoriju uz visu atlikušo mūžu pārvērst par dārziem. Mēs gribam, lai šo kvartālu apbūvē un lai būvniecība notiek, bet ir tādi posmi kad dažādu iemeslu dēļ būvniecība nevar notikt, kas rada jautājumu – ko ar šo teritoriju darīt? Populārākais risinājums ir autostāvvietas. Taču pandēmijas apstākļos pagaidu dārzi dod iespēju darboties un būt kopā ar citiem, esot drošā attālumā, un rada piederības sajūtu, kas pilsētas centrā bieži ir grūti panākama.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu