Zemgalē savairojušies cilvēka veselībai bīstami meža un augļu koku kaitēkļi

Kā informēja speciālisti, šīs kukaiņu sugas dabiskais izplatības areāls ietver Eiropu, Āfrikas ziemeļu daļu un tuvos austrumus. Zeltvēdera mūķene ir arī Latvijas faunas sastāvdaļa, taču līdz šim tā nekad nebija savairojusies masveidā.

Kaitēklis ne tikai apgrauž daudzu lapu koku lapas, bet apdraud arī cilvēku veselību. Tauriņa kāpuru kutikulu sedz kupls apmatojums. Kāpuri matiņus izmanto savai aizsardzībai, tos nometot. Šie matiņi ir ļoti sīki, asi un satur toksīnu, kas izraisa cilvēkam ādas un arī acu iekaisumu, bet cilvēkiem ar noslieci uz astmu var izraisīt nopietnus elpošanas traucējumus. Šie matiņi var saglabāties vidē pat vairākus gadus. Tie ir ļoti viegli un vējš tos var atkātoti pacelt gaisā. Matiņu radītie izsitumi var parādīties nekavējoties saskaroties ar kāpuru matiņiem vai arī pēc vairākām stundām. Izsitumi var saglabāties no dažām stundām līdz vairākām nedēļām.

Tāpat matiņus satur arī kāpuru veidotie satīklojumi, kāpuru austie kokoni, ko tie auž pirms iekūņošanās un nomestie apvalki, kāpuriem nomainot ādu. Tauriņu matiņi nav alerģiski. Parasti medicīniskā palīdzība ietver negatīvo simptomu - niezes - atvieglošanu. Lielākais risks no toksiskajiem matiņiem ir no maija sākuma līdz jūlija beigām. Papildus ar cilvēku veselību saistītajām problēmām, vairākus gadus ilgstošas savairošanās, var izraisīt arī koku nokalšanu.

"Silavas" un VMD speciālisti skaidroja, ka šos kāpurus var viegli atpazīt pēc divām oranžām kārpiņām kāpura aizmugurējā daļā, kas dažkārt var būt dzeltenas vai sarkanas.

Kāpuri var viegli izplatīties ar auto transportu, kas novietots zem inficētiem kokiem, tāpēc svarīgi ir nenovietot automašīnas zem šiem kokiem. Savairošanās parasti apdziest, kad patogēnās sēnītes izplatās kaitēkļa populācijā. Strādājot zeltvēdera mūķenes savairošanās vietās, ieteicams uzvilkt aizsargbrilles, respiratoru, cimdus un ciešu, sausu apģērbu.

Latvijas iedzīvotāji tiek lūgti ziņot par kaitēkļa novērojumiem. Ziņas var sniegt VMD Meža un vides aizsardzības daļas vecākajiem ekspertiem Oskaram Zaļkalnam, zvanot pa tālruni 26188968 vai rakstot e-pastu uz "oskars.zalkalns@vmd.gov.lv", kā arī Vasīlijam Kolačam, zvanot pa tālruni 29441040 vai rakstot e-pastu uz "vasilijs.kolacs@vmd.gov.lv". Tāpat var ziņots "Silavas" vadošajam pētniekam Agnim Šmitam, zvanot pa tālruni 26543584 vai rakstot e-pastu uz "agnis.smits@silava.lv".

Par kaitēkļa likvidēšanu, izmantojot augu aizsardzības līdzekļus, iedzīvotāji aicināti interesēties Valsts augu aizsardzības dienestā.