Augšāmcelti apbrīnojami radījumi, kas Sibīrijas mūžīgajā sasalumā nogulējuši 24 tūkstošus gadu (9)

Vēl jo vairāk – tikko zinātnieki bija atkausējuši šos mazos radījumus, tie ne vien atdzīvojās, bet pat sāka vairoties. Tas liecināja, ka pastāv kāds mehānisms, kas sasalumā daudzšūnu organismiem pasargā šūnas no bojājumiem un ļauj dzīvniekam pēc pamošanās turpināt vairoties.

“Mūsu pētījums ir drošākais pierādījums tam, ka daudzšūnu organismi kriptobiozes stāvoklī (ekstremāls anabiozes stāvoklis, kad dzīvība atrodas gaidstāves režīmā) spēj izturēt desmitiem tūkstošus gadu,” portālam “Scimex” stāstīja biologs Stass Maļavins.

Šos mikroskopiskos bezmugurkaulniekus dēvē par virpotājiem, un tie dzīvo ūdenī visā pasaulē. To spēja izdzīvot ekstrēmos apstākļos, piemēram, lielā aukstumā vai sausumā, ir apbrīnojama.

Iepriekšējos pētījumos un eksperimentos ir parādīts, ka virpotāji gadiem var izdzīvot kriptobiozes stāvoklī. Iepriekš bija zināms, ka sasalušā stāvoklī tie var izdzīvot desmit gadus.

Arktikas mūžīgais sasalums izrādījies negaidīti bagātīgs ar seniem organismiem, kas izdzīvojuši tūkstošiem gadu. Organismu vidū ir arī dažādi vīrusi, kā arī augi un sūnas. Reiz zinātniekiem arī izdevās atrast un atdzīvināt daudzšūnu nematodi, kas bija sasalusi pirms 30 tūkstošiem gadu.

Virpotāju atdzīvināšana pierādīja, ka iepriekš minētais nematodes gadījums nebija tikai neticama sagadīšanās. Mūžīgā sasaluma paraugs tika iegūts no 3,5 metrus liela dziļuma Sibīrijas ziemeļos. Ar radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi izdevās noskaidrot, ka paraugs ir 24 tūkstošus gadu sens.

No šī parauga zinātnieki paņēma virkni dažādu organismu, kuru vidū arī bija dzīvi virpotāji. Atrodoties laboratorijā, šie sīkie radījumi pamanījās vairoties partenoģenēzes ceļā, kas ir aseksuāla vairošanās. Tas ir vienīgais veids, kā virpotāji spēj vairoties.

VIDEO: STĀSTS PAR VIRPOTĀJIEM

Pētnieki vēlāk secināja – ja sasalšanas process ir relatīvi lēns, virpotāju šūnas var pārdzīvot ledus kristālu veidošanos ar minimāliem bojājumiem. Tas ļauj šūnām un radījumam izdzīvot. Tiesa, kā tas spēj izdzīvot desmitiem tūkstošus gadu, joprojām ir neatbildēts jautājums.

Pētnieki cer, ka tālākie eksperimenti palīdzēs noskaidrot, kāds ir mehānisms, kas ļauj šūnām izdzīvot tik ilgi. Rezultātā mēs varētu nonākt pie veida, kas palīdzētu pasargāt lielāku un sarežģītāku organismu šūnas.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Current Biology”.