Papildus studiju un studējošā kreditēšanai būs nepieciešami 166 tūkstoši eiro

Viņa norādīja, ir indikācijas, ka ar esošo valsts finansējuma apmēru aptuveni 500 studenti var netikt pie valsts garantēta studiju vai studējošā kredīta.

Dāldere, atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2019.gadā apkopotajiem datiem par augstāko izglītību, uzsvēra, ka valsts finansētas studiju vietas ir tikai 41,41% studentu Latvijā, savukārt 58,59% studē par maksu. Ņemot vērā, ka dažas augstskolas jau ir paziņojušas par studiju maksas paaugstināšanu, Covid-19 dēļ arī vecākiem ir samazinājušies ienākumi un studentiem ir ierobežotas darba iespējas, valstij ir jānodrošina iespēja visiem studentiem, kuriem tas nepieciešams, saņemt valsts garantētu studiju vai studējošā kredītu, sacīja Dāldere.

Gan LSA, gan Latvijas Finanšu nozares asociācija, Rektoru padome un Augstākās izglītības padome aicina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju rast iespēju no valsts budžeta nodrošināt trūkstošo finansējumu.

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas ieviešanas un monitoringa jomā Diāna Laipniece atzina,

ka šoruden kredītiem trūkstošo finansējumu varētu rast IZM budžetā,

taču patlaban valdībai ir uzstādījums, ka visām ministrijām neiztērētais finansējums ir jāieskaita valsts budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Taču, kā skaidroja Finanšu ministrijas (FM) Budžeta departamenta direktore Taisa Trubača, ja IZM studiju un studējošo kreditēšana ir augsta prioritāte, tad ir jāraksta informatīvais ziņojums valdībai un šim mērķim jāpieprasa finansējums.

Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) pauda atbalstu LSA un viņu sadarbības partneru aicinājumam, solot šo jautājumu pārrunāt ar finanšu ministru un citām atbildīgajām amatpersonām.

Maija beigās Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē deputāti pauda atbalstu studentu aicinājumam nodrošināt sociālo atbalstu studējošajiem nākamajā studiju gadā, proti, piešķirot studiju un studējošo kredītus pilnā apjomā, kā arī ieviešot daudzbērnu ģimeņu atbalsta mehānismu.

Tolaik deputāti vienojās nosūtīt vēstuli Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un Finanšu ministrijai, ka arī Ministru prezidentam, aicinot rast papildu finansējumu studiju un studējošo kredītiem, kā arī ieviest daudzbērnu ģimeņu atbalsta mehānismu, nenosakot kritēriju, kas paredz, ka vērtējums centralizētajos eksāmenos nav zemāks par vidējo vērtējumu valstī.

Kā norādīja Laipniece, 2021./2022. akadēmiskajā studiju gadā studējošo stipendijām būs nepieciešami 5,1 miljons eiro. Šā gada rudenim būtu vajadzīgi 2,04 miljoni eiro, bet nākamā gada pavasarim - 3,06 miljoni eiro.

Ja pieaugs studiju maksa par 7% un pieaugs pieteikumi vēl par 20%, šā gada rudenim varētu būt nepieciešami papildu aptuveni 150 000 eiro, savukārt nākamajam gadam papildu vajadzētu aptuveni 600 000 eiro, prognozēja Laipniece.

Savukārt Privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājs Aldis Baumanis, domājot par studiju kreditēšanu nākotnē, jau iepriekš rosināja ņemt vērā divus aspektus. Viņš uzsvēra, ka katrs eiro, kas no valsts budžeta kā garants, tiek ielikts studiju kreditēšanā, augstākās izglītības sistēmā ienes četrus eiro. Situācijā, kad resursu trūkst, tieši kreditēšana ir viens no ceļiem, kas nodrošina papildus resursus augstākās izglītības un līdz ar to sekmīgu tās darbību, pie kam plānveidīga studiju kredītu dzēšana absolventiem, kas strādā sabiedrībai nozīmīgās profesijās, piemēram, skolotāji, medicīnas darbinieki, paaugstinās izdevumu izlietojuma efektivitāti.

Viņa ieskatā noteikti ir lietderīgi noteikt pieejamo studiju kredītu "griestus" atkarībā no studiju programmas, tas ir maksimāli pieejamo kredīta summu atbilstoši objektīvām izmaksām katrā studiju virzienā, jo tas ļaus izvairīties no neprognozējama izmaksu pieauguma, augstskolām nepamatoti paaugstinot studiju maksu cerībā uz ieņēmumiem no studiju kredītu fonda.

LSA prognozēja, ka studējošo pieprasījums pēc studiju un studējošo kredītiem šā gada rudenī varētu būt tāds pats kā pagājušā gada rudenī un pat lielāks,

tomēr ar pašreizējo finansējumu nepietiks, lai izsniegtu studiju un studējošo kredītu visiem studētgribētājiem.

Trūkstošā finansējuma dēļ ir drauds samazināties izsniedzamo studiju un studējošo kredītu skaitam nākamajā akadēmiskajā gadā, kas valstī pašlaik ir vienīgais atbalsta mehānisms studējošajiem, kuri nav ieguvuši valsts finansētas studiju vietas vai arī iegūst augstāko izglītību studiju programmās, kurās valsts finansētu studiju vietu nav.