"Olainfarm" akciju pārdošana: uzņēmuma pārņemšanas shēma vai akcionāru interešu aizstāvēšana?

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Krastiņš skaidroja, ka runājis gan ar "Repharm" grupu un tās līdzīpašnieku Andreju Leiboviču, gan Čehijas investoriem no "BHM Group", gan kāda Ņujorkas investīciju fonda pārstāvjiem un citiem investoriem, jo

investīciju vidē šī mantinieču vēlme pārdot akcijas bijusi labi zināma.

"Bija vairākas sarunas, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu. Neesmu vienojies ne ar vienu investoru un man nepieder neviena "Olainfarm" akcija," uzsvēra Krastiņš.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē 30.aprīlī sākts kriminālprocess par iespējamām krāpnieciskām darbībām lielā apmērā pret "Olmafarm" no Čehijā reģistrētā uzņēmuma "Black Duck Invest" amatpersonu Kačenas un Bokora puses, 26.-27.aprīlī noslēdzot, iespējams, viltotu līgumu par "Olmafarm" piederošo 42,5% "Olainfarm" akciju pārdošanu.

No "Olmafarm" puses to parakstījusi bijusī valdes locekle Beļeviča.

Beļeviča apgalvo, ka 27.aprīlī kā lielākā "Olainfarm" akcionāra "Olmafarm" valdes locekle noslēdza darījumu par 42,56% "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem. Viņa par nepatiesu sauc cita potenciālā "Olainfarm" pircēja - "Repharm" grupas - sniegto informāciju, ko tagad izmeklē policija, par steigā īstenotu, krāpniecisku "Olainfarm" akciju pārdošanas darījumu.

"Patiesībā viss notika tieši otrādi - "Repharm" pārstāvji steigā centās panākt manis atcelšanu no amata, cerot, ka pēdējā brīdī izdosies izjaukt darījumu ar Čehijas investoriem, kas tika rūpīgi izstrādāts jau no pagājušā gada vasaras," pauda Beļeviča.

Darījuma beigu fāze aizsākās 26.aprīlī, bet līgums tika parakstīts naktī uz 27.aprīli, kad bija notikusi vienošanās par atsevišķām līguma niansēm, skaidroja Beļeviča. "Firmas.lv" pieejamā informācija gan liecina, ka Beļevičas paraksta tiesības bija spēkā līdz 27.aprīlim.

"Olmafarm" īpašnieces 26.aprīlī saistībā ar uzticības zaudēšanu atbrīvoja Beļeviču no valdes locekļa amata, uzņēmuma valdē ieceļot Pēteri Rubeni un Jāni Kiršblatu. Rubenis aģentūru LETA iepriekš informēja, ka

lēmumu par Beļevičas atsaukšanu no amata ir atbalstījušas visas trīs uzņēmuma īpašnieces, Valērija Maligina līdzmantinieces -

Irina Maligina, Anna Emīlija Maligina un Nika Saveļjeva. Tāpat visas "Olmafarm" līdzmantinieces ir vienojušās, ka par viņu pilnvaroto pārstāvi kļuvusi uzņēmēja, dārzeņu audzētājas "Mārupes siltumnīcas" līdzīpašniece Kristīne Brunovska, kuru visas trīs īpašnieces pilnvarojušas rīkoties savā vārdā.

Tikmēr Beļeviča skaidro, ka pēdējo gadu laikā Maligina mantinieču galvenais un nereti vienīgais vadmotīvs ir bijis pārdot mantotās "Olainfarm" akcijas.

"Ir bijuši vismaz četri dažādi pircēji, noturētas neskaitāmas, visdrīzāk simtiem sarunu tikšanās, kurās tā vai citādi ir bijušas iesaistītas visas mantinieces vai to pārstāvji," pavēstīja Beļeviča.

Viņa atzina, ka pēdējos trīs gadus raksturoja pašu mantinieču strīdi, starpnieku intereses un negodprātīgi mēģinājumi iegūt kontroli uzņēmumā "pa sētas durvīm" -

nepērkot akcijas. Beļevičas ieskatā "visa šī jezga un intrigas, radot juridiskus riskus, mantojuma aktīvu vērtību ik dienas samazināja".

Esot bijis nepārprotami skaidrs, ka ir jāmeklē labākais pārdošanas risinājums mantinieču un citu akcionāru interesēs.

"Šī gada 27.aprīlī, pārdodot "Olainfarm" akcijas Čehijas investoriem, es rīkojos ar pilnvērtīgu kompetenci un pārliecību, ka tas ir labākais risinājums visiem iesaistītajiem - mantiniecēm, citiem "Olainfarm" akcionāriem, darbiniekiem un Latvijas ekonomikai kopumā," pavēstīja Beļeviča.

Policija gan izmeklē aizdomas, ka Belevičas noslēgtais darījums bijusi krāpšana, jo viņai nebija tiesību parakstīt dokumentus par akciju pārdošanu, turklāt tas darīts pretēji mantinieču gribai.

Savukārt Beleviča pauž pārliecību, ka pats mantojuma sastāvs radīja tūlītēju motivāciju meklēt "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pircēju, jo Maligina testaments aizliedza pārdot mantiniecēm tieši piederošās "Olainfarm" akcijas un mantojuma sastāvā bija liels apjoms nelikvīdu aktīvu, proti tādu, kas nebija nauda un bija grūti ātri pārvēršami naudā, piemēram, nekustamo īpašumu domājamās daļas, vai uzņēmumu kapitāldaļas, kur nebija iespējams izmaksāt dividendes, vai uzņēmumi ar parādsaistībām.

"Mantinieces ieguva milzīgu vērtību, taču bez naudas. Šis apstāklis, kā arī tas, ka nevienai no četrām mantiniecēm nebija būtiskas uzņēmējdarbības vai aktīvu pārvaldes pieredzes, radīja spiedienu aktīvus ātri pārvērst naudā. Turklāt šo spiedienu pastiprināja arī apstāklis, ka trīs mantinieces izpirka ceturto - Elīnu Maliginu, bet naudas šim izpirkuma darījumam nebija - tā bija jāaizņemas, radot vēl papildus spriedzi ātrāk saņemt nozīmīgus līdzekļus par mantotajiem aktīviem," skaidro Beļeviča.

Tādējādi pats mantojuma sastāvs un testamenta saturs, kas liedza mantiniecēm atsavināt tieši piederošās "Olainfarm" akcijas, radījis pamatu turpmākajiem mantinieču centieniem rast finansējumu, pārdodot vismaz daļu no mantotā.

Beļeviča informē, ka mēģinājumi pārdot "Olainfarm" akcijas sākās faktiski uzreiz pēc Maligina nāves.

Turpmāko trīs gadu laikā par "Olainfarm" iegādi interesējušies vismaz četri pircēji, taču tie lielākoties apskatīja iespējas iegūt daļu no "Olainfarm" ar netiešām metodēm,

piemēram, aizdodot naudu vienai no mantiniecēm, pretī saņemot kontroles tiesības pār piederošajām akcijām, vai arī centās vienoties par akciju daļas iegādi kaut kad nākotnē, vai arī iegūt pilnvarojumu rīkoties ar akcijām, tās tieši nepērkot.

Beļeviča kā piemēru min, ka viena no mantiniecēm - Nika Saveljeva - ir izdevusi pilnvaras vienam no "Repharm" grupas akcionāriem Andrejam Leibovičam, nododot tiesības pārvaldīt visas viņai tieši un netieši piederošās "Olainfarm" akcijas.

"Šim ir vienkāršs, lai arī uzreiz neuzkrītošs iemesls - "Olainfarm" ir publiski biržā kotēts uzņēmums un katram, kas iegūst izšķirošu ietekmi uzņēmumā, ir jāizsaka obligātais akciju atpirkums visiem pārējiem akcionāriem - un tas pircējam izmaksātu papildus vismaz aptuveni 60 miljonus eiro, rēķinot pēc akcijas biržas cenas. Likumīgi no tā izvairīties nevar," pauž Beļeviča.

Viņu norāda, ka "Olainfarm" mazākuma akcionāri ir vairākkārt vērsušies FKTK, norādot uz aizdomām, ka cilvēku grupa "Repharm" interesēs ir slēpusi saskaņotu darbību un slēptu izšķirošu ietekmi "Olainfarm", izvairoties no obligātā atpirkuma izteikšanas.

"Līdztekus sarežģītā mantojuma struktūra un, iespējams, arī mantinieču zināšanu trūkums, visā procesā ļāva iesaistīties neskaitāmiem starpniekiem, no kuriem arī ne visi ir un bija ekonomiski kompetenti.

Trīs gadu laikā dažādi cilvēki ir mēģinājuši pārdot to, kas viņiem nepieder, cilvēkiem, kuriem nav naudas nopirkt to, ko viņi gribētu," klāsta Beļeviča.

Viņa atgādināja, ka no 2018.gada bijusi gan "Olainfarm" padomes, gan valdes locekle, kā arī lielākā uzņēmuma akcionāra "Olmafarm" valdes locekle.

Beļeviča pavēstīja, ka ekonomiski pareizs brīdis pārdot kādu aktīvu ir tad, kad nav zināmi papildus priekšnoteikumi, lai aktīva vērtība nākotnē pieaugtu salīdzinājumā ar to, kāda tā ir šobrīd, bet pastāv iespējami riski, kas šo vērtību nākotnē var samazināt. Šādi riski bijuši gan pārvaldības izaicinājumi nenoteikto mantinieču attiecību dēļ, gan būtisks ieguldījumu trūkums izpētē un jūtīga tirgus situācija svarīgos noieta tirgos uz austrumiem no Latvijas. Papildus faktors bijusi vispārzināma mantinieču vēlme pārdot "Olainfarm" akcijas, lai saņemtu naudu.

"Ļoti svarīgs faktors akciju pārdošanai tieši tagad bija arī risks, ka "Olmafarm" kopā ar kādu no mantiniecēm būtu jāizsaka obligātais akciju atpirkuma piedāvājums visiem mazākuma akcionāriem. Tas ir jādara tajā gadījumā, ja vairāki akcionāri, kuriem kopā ir izšķiroša ietekme uzņēmumā, strādā kopā un koordinē savu rīcību. Šāda interpretācija varēja rasties. Tādā gadījumā "Olmafarm" būtu likumīgs pienākums izteikt obligāto atpirkumu, kam uzņēmumam nebūtu līdzekļu un attiecīgi, atpirkumu neizsakot, "Olmafarm" tiesības rīkoties ar piederošajām "Olainfarm" akcijām tiktu ierobežotas, kā to paredz likums. Šis būtu milzīgs risks "Olmafarm" īpašniekiem, proti, mantiniecēm, kas grautu "Olmafarm" piederošo aktīvu vērtību," skaidro Beļeviča.

Viņa uzsvēra, ka šī argumentācija bijusi pamats darījumam ar Čehijas investoriem -

Beļeviča uzskatījusi, ka šis bija īstais brīdis, īstā cena un īstais pircējs, lai pārdotu "Olmafarm" piederošos 42,56% "Olainfarm" akciju.

Beļeviča ar Čehijas investoriem esot iepazinusies pagājušā gada pavasarī, bet viņi savu interesi bija izrādījuši jau pirms tam. Pagājušā gada 4.jūnijā tikšanās laikā esot apspriesta iespēja iegādāties "Olainfarm" akcijas tieši no "Olmafarm" jeb lielākā akcionāra, kas ļautu dalībniecēm saņemt nozīmīgas dividendes no darījuma, vienlaikus paredzot skaidru un saprotamu darījuma struktūru, kā arī obligātā akciju atpirkuma izteikšanu mazākuma akcionāriem, apgalvo bijusī "Olmafarm" valdes locekle.

Pagājušā gada vasarā Beļeviča pasūtījusi akciju vērtējumu "pie viena no lielā četrinieka auditoru uzņēmumiem, lai pārliecinātos par "Olainfarm" akciju vērtību un izteikto piedāvājumu pamatotību". Vēlāk notikušas daudzas tikšanās ar Čehijas investoriem, bet pirms tam ir saņemts arī "vadoša starptautiska advokātu biroja atzinums par akciju pārdošanas aspektiem - vai un kam ir tiesības tās pārdot". Atzinums esot parādījis, ka izvēlētā darījuma gaita ir pilnībā leģitīma.

"Darba rezultātā pagājušā gada novembrī tiek apspriests pirmais akciju iegādes līguma projekts, bet vēlāk Čehijas investori trīs reizes sūtīja cenas piedāvājumus, kurus apspriedām," skaidroja Beļeviča.

Šī gada aprīlī esot saņemts papildu atzinums par aktīva pārvaldes riska izvērtējumu, kas arī pamatojot pārdošanas darījumu.

Tādejādi, pēc Belevičas domām, darījums bija ar apjomīgu pamatojumu, par tirgus situācijai atbilstošu un apstiprinātu cenu, ko noslēdza ar partneriem, kas piedāvāja skaidru darījuma struktūru, naudas izcelsmi un redzējumu par uzņēmuma nākotni.

Darījuma beigu fāze aizsākās 26.aprīlī, bet līgums tika parakstīts naktī uz 27sa.aprīli, kad bija notikusi vienošanās par atsevišķām līguma niansēm, skaidroja Beļeviča.

Savukārt aģentūras LETA rīcībā esošie līgumu projekti liecina, ka kontroles iegūšanu pār "Olainfarm" bija plānots īstenot, vispirms iegūstot savā kontrolē lielākā akcionāra "Olmafarm" akcijas un tālāk obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma laikā palielinot kontroli un iegūstot iespēju kontrolēt vairāk nekā 50% no "Olainfarm" akcijām.

Līgumu projektu saturs liecina, ka, īstenojot paredzētās darbības, "Olainfarm" nonāktu Čehijas kompāniju "Black Duck Invest" un "Latvia Invest" kontrolē. Kā izriet no līgumu satura,

Čehijas kompāniju "Latvia Invest" kontrolētu un tās patiesie labuma guvēji būtu Krastiņš, Velmers un vēl kāda persona, iespējams, Beļeviča.

No LETA rīcībā nonākušā Akcionāru līguma projekta izriet, ka Čehijas kompānija "Black Duck Invest" kļūtu par 49% akciju īpašnieku Čehijas kompānijā "Prospero". Savukārt kompānija "Latvia Invest", kuru kontrolētu Velmers un Krastiņš, kļūtu par 51% "Prospero" akciju īpašnieci. Pagaidām Čehijas uzņēmumu reģistrā nav atrodama informācija par "Latvia Invest" reģistrāciju, bet līguma projektos Krastiņš un Velmers minēti kā personas, kas kontrolētu uzņēmumu pēc tā dibināšanas.

Līgumu projektos paredzēts, ka Kipras kompānija "Ergoapex Limited" izsniegtu 44 miljonu eiro aizdevumu Čehijas kompānijai "Prospero". Aizdevums būtu paredzēts "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju iegādei.

"Ergoapex Limited" direktors Milošs Kratohvils vienlaikus ir arī Čehijas kompānijas "BHM Group" valdes priekšsēdētājs. Savukārt "Black Duck Invest" īpašnieks Kačena un padomes priekšsēdētājs Jans Černijs vienlaikus ir "BHM Group" partneri.

No līgumu projektos minētā izriet, ka "Prospero" iegūtu 100% kontroli Čehijas kompānijā "WXZ5", pēc kā saņemtu 44 miljonu eiro aizdevumu no "Ergoapex Limited", kas tiktu izmantots "Olmafarm" akciju iegādei. Par akciju pircēju kļūtu "WXZ5". Līguma projekti ietver nosacījumu, ka visai "Latvia Invest" īpašumā pastarpināti nonākušajai akciju paketei jābūt ieķīlātai par labu "Ergoapex Limited".

"Prospero" valdes priekšsēdētājs ir Bokors, kurš vienlaikus ir "BHM Group" viceprezidents. Savukārt "Prospero" valdes loceklis ir Kačena, bet padomes priekšsēdētājs - Kratohvils.

No līgumu projektos minētā izriet, ka Čehijas kompānija "WXZ5", izmantojot caur "Prospero" saņemtos līdzekļus, iegādātos "Olmafarm" piederošās "Olainfarm" akcijas, kā arī obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma ietvaros iegādātos papildu akciju daudzumu, lai formāli kļūtu par vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju īpašnieku.

No LETA rīcībā esošo līgumu projektiem izriet, ka

nākotnē divu līdz piecu gadu laikā bija paredzēts tālāk atsavināt "Black Duck Invest" un "Latvia Invest" iegūtās "Olainfarm" akcijas,

turklāt "Latvia Invest" pat būtu uzlikts par pienākumu veikt akciju atsavināšanu "Black Duck Invest" izvēlētam pircējam.

Līgumu projektos minēts, ka "Black Duck Invest", "Latvia Invest" un "Ergoapex Limited" būtu vienojušies, ka kopējās "Olainfarm" akciju iegādes izmaksas būs aptuveni 89,8 miljoni eiro. Līguma projektā minēts, ka šis nodoms tiks finansēts no ārējiem avotiem, ko "nodrošinās cienījamas bankas vai finanšu iestādes".

Tāpat līgumu projektos noteikts, ka pēc akciju iegādes "Olainfarm" vadītu valde divu valdes locekļu sastāvā ar pilnvaru termiņu pieci gadi. Vienu valdes locekli ieceltu "Black Duck Invest", bet otru - "Latvia Invest".

No Aizdevuma līguma projekta var secināt, ka, neatmaksājot parādu divu gadu laikā, "Ergoapex Limited" parāda kapitalizēšanas rezultātā kļūtu par Čehijas kompānijas "Prospero" akcionāru līdz ar "Black Duck Invest" un "Latvia Invest".

Aģentūras LETA rīcībā esošajā "Olmafarm" iesniegumā Valsts policijai ar atsauci uz Čehijas uzņēmumu reģistru teikts, ka visi darījumā iesaistītie Čehijas pilsoņi ir saistīti ar Čehijas kompāniju "BHM Group", kura ir saistīta ar Čehijas uzņēmumu "BHM management". Savukārt 2020.gada 13.jūlijā Čehijā reģistrēts uzņēmums "VH Latvia Invest", kura vienīgais valdes loceklis ir Velmers. "VH Latvia Invest" vienīgais īpašnieks ir "BHM management". Savukārt "Black Duck Invest" juridiskā adrese sakrīt ar "VH Latvia Invest" juridisko adresi.

"BHM management" vienīgais dalībnieks ir Čehijas uzņēmums "Teton", kura vienīgais akcionārs ir Tomašs Kršeks.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Latvijas uzņēmums SIA "Pharma Invest" 2020.gadā plānoja izteikt "Olainfarm" brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu. "Pharma Invest" dalībnieki bija ieķīlājuši sev piederošās kapitāldaļas par labu Čehijas uzņēmumam "Teton", liecina "Firmas.lv" informācija.

"Pharma Invest" īpašnieki ir AS "Prudentia" partneris un valdes loceklis Reinis Martinsons, kā arī SIA "Prudentia Private Equity Partners". "Prudentia" vadošais partneris ir Krastiņš.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā "Olmafarm" iesniegumā Valsts policijai teikts, ka "Olmafarm" ieskatā abos līguma projektos aprakstītās darbības vērtējamas kopsakarā ar 30.aprīlī sākto kriminālprocesu.

No līgumu projektu satura izriet, ka izstrādātā shēma paredzēja atsavināt "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju kontrolpaketi, Beļevičai un citām iesaistītajām personām par šādām darbībām neinformējot "Olmafarm" līdzīpašnieces -

Valērija Maligina mantinieces Irinu Maliginu, Niku Saveļjevu un nepilngadīgo Annu Emīliju Maliginu.

"Olmafarm" ieskatā Beļeviča, kā tobrīd amatā esošā "Olmafarm" valdes locekle, visticamāk, bijusi iesaistīta minētajā shēmā, apzinoties, ka, izmantojot piekļuvi internetbankai, var nodrošināt un faktiski izpildīt "Olmafarm" akciju pārvedumu uz ārzemēm. Tāpat "Olmafarm" lūdz Valsts policiju pārbaudīt, vai Beļevičai nav bijis paredzēts kļūt par "Latvia Invest" kontrolējošo personu un patiesā labuma guvēju līdz ar Krastiņu un Velmeru.

"Olmafarm" uzskata, ka šos personu grupas nodomus, visticamāk, neļāva īstenot "Olmafarm" līdzmantinieču vienošanās par kopīgā pārstāvja iecelšanu un sekojošais kopīgā pārstāvja 26.aprīlī pieņemtais lēmums par Beļevičas atsaukšanu no valdes locekles amata.

Lūgts komentēt "Olmafarm" pausto par Velmera un Krastiņa lidojumu uz ārzemēm un iespējamo tikšanos ar Čehijas investoriem, kuri, iespējams, saistīti ar mēģinājumu izkrāpt "Olainfarm" akcijas, Velmers aģentūrai LETA iepriekš atbildēja, ka savus braucienus nevēlas plaši komentēt.

"Gan kā uzņēmuma padomes loceklis, gan kā Haralds Velmers es drīkstu tikties un runāt ar jebkuru, arī ar potenciālajiem investoriem, kuri vēlas iegādāties "Olainfarm" akcijas. Varu teikt, ka jebkura mana tikšanās ir bijusi visu akcionāru interesēs," sacīja Velmers.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka "Olainfarm" akcionāri ārkārtas sapulcē 17.jūnijā lems par jaunas uzņēmuma padomes ievēlēšanu, liecina uzņēmuma lielākās akcionāres "Olmafarm" akcionāru sapulcei iesniegtie lēmumu projekti.

"Olmafarm" rosina uzņēmuma padomē ievēlēt Juri Bunduli, Andreju Leiboviču, Vadimu Telicu, Pēteri Rubeni, Sandi Petroviču, Irinu Maliginu un Ingu Balandinu.

Patlaban uzņēmuma padomē strādā padomes priekšsēdētājs Gundars Bērziņš, viņa vietnieki Krastiņš un Jānis Buks, kā arī padomes locekļi Velmers un Andrejs Saveļjevs.

Tāpat akcionāru sapulcē plānots lemt par uzņēmuma akcionāres Nikas Saveļjevas ierosinājumu atcelt kompensāciju padomes loceklim saistībā ar viņa pirmstermiņa atcelšanu no amata, liecina Saveļjevas akcionāru sapulcei iesniegtie lēmumu projekti.

Saveļjevas akcionāru sapulcei piedāvātais lēmuma projekts paredz atcelt 2019.gada 1.aprīļa "Olainfarm" akcionāru ārkārtas sapulces lēmumu daļā, kas paredzēja kompensāciju padomes loceklim saistībā ar pirmstermiņa padomes locekļa atcelšanu ar akcionāru sapulces lēmumu, 12 mēnešu fiksētās atlīdzības apmērā.

Tāpat Saveļjeva rosina akcionāru sapulcei lemt par grozījumiem uzņēmuma statūtos, nosakot, ka uzņēmuma padome sastāv no septiņiem padomes locekļiem. Patlaban statūtos noteikts, ka uzņēmuma padomē ir pieci padomes locekļi.

Saveļjeva arī rosina no uzņēmuma statūtiem izslēgt punktu, kas nosaka, ka akcionāru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumu, ja tajā pārstāvēti vairāk nekā 50% no balsstiesīgā un apmaksātā kapitāla.

Jau ziņots, ka "Olainfarm" akcionāru vairākums pieprasīja Krastiņam un Velmeram nekavējoties atkāpties no "Olainfarm" padomes locekļu amatiem saistībā ar uzticības zaudēšanu un jauniem apstākļiem saistībā ar iespējamo krāpšanas lietu ar "Olainfarm" akcijām.

"Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis aģentūrai LETA apstiprināja, ka šādu prasību izteikušas visas trīs Valērija Maligina mantinieces , kurām tieši un netieši pieder vairākums "Olainfarm" akciju.

Akcionāri maija sākumā nosūtījuši rakstveida pieprasījumu abiem padomes locekļiem atkāpties, taču saņēmuši atbildi, ka ne Krastiņš, ne Velmers neplānojot to darīt.

Rubenis norādīja, ka padomes locekļi ir akcionāru uzticības personas, kuras pārstāv akcionāru intereses akcionāru sapulču starplaikos un pārvalda uzņēmumu akcionāru interesēs, līdz ar to Krastiņa un Velmera rīcības dēļ ir radusies situācija, kad padomē turpina darboties divi padomes locekļi, kuriem nav akcionāru vairākuma uzticības un kuriem līdz ar to vajadzētu nekavējoties pamest vēlēto amatu.

Padomes locekļa amats ir vēlēts amats, un tieši tie akcionāri, kas Krastiņu un Velmeru iepriekš ievēlēja padomē, šobrīd, pēc saņemtās informācijas par viņu iesaisti iespējamā krāpšanā, uzticības zaudēšanas dēļ ir pieprasījuši viņu nekavējošu atkāpšanos, skaidroja Rubenis.

Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka aizdomās par mēģinājumu izkrāpt 42% "Olainfarm" akciju Valsts policija (VP) aizturējusi divus Čehijas pilsoņus un bijušo uzņēmuma valdes locekli Beļeviču.

Rubenis 10.maijā aģentūrai LETA paziņoja, ka, pateicoties VP operatīvam darbam, ir ticis novērsts mēģinājums izkrāpt "Olmafarm" piederošās "Olainfarm" akcijas, taču plašāku informāciju viņš nesniedza.

Tāpat ziņots, ka pēdējos gadus notiek cīņa par kontroli "Olainfarm", tostarp Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest" apgalvo, ka kļuvis par lielāko kompānijas akcionāru, taču policija izmeklē aizdomas, ka darījums patiesībā ir krāpšana, un lietā aizturējusi vismaz trīs personas.

"Olainfarm" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 122,157 miljoni eiro, kas ir par 11% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt koncerna peļņa samazinājusies 2,3 reizes un bija 9,478 miljoni eiro.

"Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. "Olainfarm" lielākais akcionārs ir "Olmafarm" (42,56%), kas vienādās daļās pieder Valērija Maligina mantiniecēm - Irinai Maliginai, Annai Emīlijai Maliginai un Nikai Saveļjevai. "Olainfarm" akcijas kotē "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā.