Ziemeļīrijas strupceļš: ES un Lielbritānijai joprojām neizdodas vienoties par risinājumu

Kopš Lielbritānija pagājušā gada nogalē pabeidza mokošo izstāšanās procesu no ES, Londonas un Briseles attiecības turpinājušas pasliktināties, abām pusēm apsūdzot vienai otru labas ticības trūkumā, risinot jautājumu par preču kustību uz Ziemeļīriju.

Protokols, kas papildina breksita vienošanos, paredz, ka starp Ziemeļīriju un pārējo Lielbritāniju jāievieš muitas robeža, lai tādējādi izvairītos no robežkontroles atjaunošanas uz robežas starp Ziemeļīriju un Īriju.

Britu mediji šo konfliktu nodēvējuši par "desu karu", jo tas īpaši ietekmējis saldētas gaļas transportēšanu uz Ziemeļīriju no pārējās Apvienotās Karalistes teritorijas.

Trešdien konflikts pieņēmās spēkā, Londonai paziņojot, ka tā varētu atkal vienpusējā kārtā pagarināt termiņu, līdz kuram atlikta atsevišķu Ziemeļīrijā ievedamo preču grupu pakļaušanas muitas kontrolei.

Savukārt Eiropas Komisija (EK) brīdināja, ka tā varētu spert nākamos soļus tiesiskajā procedūrā pret Lielbritāniju, kas varētu noslēgties ar muitas tarifu un kvotu ieviešanu savstarpējā tirdzniecībā.

Lielbritānijas breksita ministrs Deivids Frosts trešdien nolūkā rast risinājumu šajā jautājumā trešdien Londonā tikās ar EK viceprezidentu Marošu Šefčoviču.

"Nebija nekāda izrāviena. Nebija gan arī nekādu sadursmju, un mēs turpināsim sarunas," pēc sarunām žurnālistiem pavēstīja Frosts, piebilstot, ka nepieciešams steidzami rast kādus risinājumus.

Kāds par sarunu gaitu informēts augsta ranga britu avots izteicies, ka gadījumā, ja netiks panākta vienošanās, Londona var ķerties pie jebkuriem līdzekļiem, tostarp pie vienpusējas muitas kontroles atlikšanas arī pēc 30. jūnija, tai nepakļaujot atsevišķus pārtikas produktus, kas tiek transportēti no pārējās Apvienotās Karalistes teritorijas uz Ziemeļīriju.