Vienlaicīgi ir nepieciešams arī runāt par lielvalstu koordināciju klimata izmaiņu iegrožošanas jautājumā. Galu galā – tieši industriālās ekonomikas ir izcēlušās ar vislielāko pienesumu planētas piesārņošanā un to darbībām var arī būt lielākais iespaids uz situācijas uzlabošanu.
ASV un citas valstis arī ir aktualizējušas jautājumu par nepieciešamību izveidot vienotu globālu nodokļu sistēmu starptautiskajām korporācijām.
Respektīvi – ja visas pasaules valstis šiem ekonomiskajiem aktoriem prasīs maksāt vienotu nodokļu likmi, tiks ievērojami samazināta vēlme veidot ofšoru atzarus. Tas tad savukārt palielinātu valstu ienākumus.
Iespējams, ka būs arī diskusijas par pasaules ārpolitikas karstajiem jautājumiem – Irānas kodolprogrammu, situāciju Baltkrievijā, Izraēlas-Palestīnas konflikta neseno uzplaiksnījumu u.c.
Līderu mijiedarbība samita ietvaros
Šis samits, visticamāk, arī būs Vācijas kancleres Angeles Merkeles pēdējais. Līdz ar to – iespējams, ka viņai būs kāds atvadu vēstījums pārējiem līderiem. Vienlaicīgi Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons, ļoti iespējams, vēlēsies izmantot faktu, ka samits notiek tieši viņa dzimtenē, lai uzsvērtu Londonas ārpolitiskās spējas jau pēc izstāšanās no Eiropas Savienības. Turklāt tā vien izskatās, ka «Brexit» elementi būs Londonas bagāža arī šajā samitā, par ko liecina Džonsona lūgums samitā piedalīties «Brexit» ministram lordam Frostam. Šobrīd starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju draud izvērsties tā sauktais desu karš. Proti, Lielbritānija ir neapmierināta, ka ES vēlas veikt tādas pašas pārbaudes no Lielbritānijas Ziemeļīrijā ienākošajiem gaļas produktiem kā jebkuriem citiem no trešajām valstīm ienākošajiem pārtikas produktiem. Te abas puses ieņēmušas kareivīgu nostāju un ES pat draud Lielbritānijai ar papildu importa tarifu ieviešanu. Uzmanība noteikti būtu jāpievērš arī Emanuēlam Makronam, kuram jau nākamgad jāpiedalās prezidenta vēlēšanās. Ņemot vērā, cik viņš ļoti aktīvs bija pagājušajā G7 samitā, iespējams, kaut ko līdzīgu varēsim sagaidīt 2021. gadā.