Nikolajs Dutčuks: Invaliditāte nav nepārvarams šķērslis, lai kļūtu par veiksmīgu IT nozares profesionāli (11)

Nikolajs stāsta, ka ar informātiku aizrāvies jau pamatskolas laikā. “Mācoties vidusskolā, pēc stundām strādāju Rūjienas novada laikrakstā par maketētāju, studiju gados – par novada datortīklu administratoru. Manas zināšanas, kas bija apgūtas skolā un pašmācības ceļā, bija liela priekšrocība mazpilsētā, kur datori toreiz bija vēl kaut kas gana eksotisks. Tad arī rādās vēlme studēt un saistīt savu karjeru ar IT jomu.”

IT bakalaura diplomu Nikolajs ieguvis, neklātienē studējot Transporta un sakaru institūtā Rīgā. Savukārt pagājušajā gadā viņš pabeidzis kiberdrošības inženierijas maģistra studijas Vidzemes augstskolā.

Vaicāts par to, vai nav bijis problēmu pēc bakalaura studiju beigām atrast darbu, Nikolajs teic, ka karjeras izaugsme izdevusies pat ļoti veiksmīga. “Mani uzaicināja pievienoties programmatūras izstrādes uzņēmumam Rīgā, līdz beidzot

2013. gadā kopā ar kolēģiem nodibinājām mājaslapu un e-veikalu izveides platformu Mozello, kas šobrīd ir kļuvusi par lielāko mājas lapu izstrādes platformu Baltijā.

Kļūt par programmētāju bija pārdomāts un likumsakarīgs solis manā karjerā.”

Arī studiju procesu Nikolajs vērtē pozitīvi. “Studijas man ir devušas labas zināšanas un nodrošinājušas ar labi atalgotu profesiju. Vienīgie izaicinājumi, ar ko esmu sastapies studiju gados, bija vides pieejamība. Tas attiecas gan uz nokļūšanu līdz augstskolai, gan uz pārvietošanos starp auditorijām. Neklātienes mācības Rīgā notika katru sestdienu, no Rūjienas uz Rīgu ar satiksmes autobusu vienā virzienā bija jābrauc 3-4 stundas, turklāt katru nedēļu, un tā piecus gadus pēc kārtas.”

Studiju procesā palīdzējuši visi apkārtējie, stāsta Nikolajs:

“Vecāki darīja visu iespējamo, lai es varētu studēt, kursabiedri palīdzēja ar pārvietošanos Rīgā, savukārt augstskola palīdzēja, piešķirot studiju maksas atlaides.”

Viņš piebilst, ka līdz ar autovadītāja tiesībām iegūta arī daudz lielāka pārvietošanās brīvība, un, studējot maģistratūrā, nokļūt uz mācībām Vidzemes augstskolā bijis jau krietni vieglāk.

Uz jautājumu par to, ko būtu nepieciešams uzlabot, lai padarītu studiju procesu pieejamāku cilvēkiem ar invaliditāti, Nikolajs atbild, ka ir jāattīsta vides pieejamība. Viņa ieskatā lielisks piemērs ir Vidzemes augstskolas Inženierzinātņu korpuss, kas ir pielāgots cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Vīrietis norāda, ka nedrīkst nenovērtēt arī klātienes mācību procesu:

"Jā, lekcijas, protams, var klausīties tiešsaistē, bet tad pazūd iespēja socializēties, kuras cilvēkiem ar kustību traucējumiem bieži vien ikdienā jau tāpat pietrūkst."

Nikolaja ieskatā ir jāturpina attīstīt valsts finansētā asistenta pakalpojums, jo tas sniedz lielu atbalstu ikdienā. Viņš uzskata, ka jaunie noteikumi, kas stāsies spēkā jau pavisam drīz – 1. jūlijā, ir solis pareizajā virzienā. "Līdz šim bija tā, ka valsts piešķīra asistenta pakalpojumu, ja cilvēkam bija noteiktas indikācijas, ka tādu vajag. Bija piešķirtas stundas – darbam, mācībām, brīvajam laikam utt. Taču tās stundas vajadzēja “atčekot” – biji darbā, dabū parakstu, kas apliecina, ka patiešām biji darbā. Biji teātrī – liec klāt biļeti atskaitei. Manuprāt, tāda atskaišu sistēma iejaucas pakalpojuma saņēmēja privātajā dzīvē. Nu, piemēram, iedomājieties to neērto situāciju, kad es mazpilsētas sociālajam dienestam atnesu atskaiti ar klāt pielīmētu ieejas biļeti no izstādes "Erots"," ar smaidu saka Nikolajs. 

Kas ir asistents augstākās izglītības apguvei?

Asistenta pakalpojumu augstākās izglītības iegūšanai ir tiesīgas saņemt visas personas ar I un II invaliditātes grupu, kuras funkcionēšanas ierobežojumu dēļ nevar patstāvīgi pārvietoties ārpus mājokļa un kurām Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) izsniegusi atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību.

Asistenta pakalpojums Latvijā tika ieviests vien 2013. gadā. Jāpiebilst, ka pakalpojums ir gana daudz kritizēts gan par pārmērīgu iejaukšanos cilvēka privātajā dzīvē, pieprasot atskaites, kurās ir sensitīva informācija, gan par pārlieku lielu administratīvo slogu, gan arī vienotu kritēriju neesamību. 2015. gada nogalē tika izveidota darba grupa, kuras darbs pēc pieciem gadiem ir rezultējies jaunā modelī.

Valdība 2021. gada 18. maijā ir apstiprinājusi jaunus Ministru kabineta noteikumus Nr. 316 par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti, nosakot jaunu kārtību.

No 2021. gada 1. jūlija asistenta pakalpojumam cilvēkiem ar invaliditāti būs citi piešķiršanas nosacījumi. Izmaiņas paredz samazināt atskaitīšanās slogu, kā arī piešķirt konstantas stundas, ko cilvēks ar invaliditāti varēs izmantot pēc saviem ieskatiem.

Valsts apmaksāto asistenta pakalpojumu nodrošina studējošā deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālais dienests. Lai saņemtu pakalpojumu, studentam vai viņa likumiskajam pārstāvim savas deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā jāsniedz iesniegums par asistenta pakalpojuma piešķiršanu. Iesniegumu var iesniegt ar portāla Latvija.lv starpniecību, izmantojot e-pakalpojumu “Iesniegums iestādei”.  Iesniegumu varat nosūtīt arī uz savas deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālā dienesta e-pastu vai e-adresi.

Detalizētāka informācija par asistenta pakalpojumu pašvaldībā personām ar invaliditāti ir pieejama Labklājības ministrijas tīmekļa vietnes sadaļā “Asistenta pakalpojums pašvaldībā cilvēkiem ar invaliditāti“.

Komentē “Accenture” dažādības un iekļautības vadītāja Latvijā Liene Atholde

“Atverot jebkuru darba meklēšanas sludinājumu portālu, var pārliecināties, ka IT speciālisti ir ļoti pieprasīti. Šobrīd uzņēmumi darba sludinājumos norāda arī atalgojuma amplitūdu, ņemot vērā konkrēto profesiju, amata pienākumus, nepieciešamās iemaņas, kā arī līdzšinējo darba pieredzi.

Cilvēki ar invaliditāti var apgūt IT prasmes, it īpaši, ja ir vēlme un motivācija mācīties, kā arī ir nepieciešamie apstākļi.

Šobrīd ir pieejami dažādi IT risinājumi, lai cilvēki ar invaliditāti dažādās jomās varētu mācīties un apgūt darba tirgū nepieciešamās iemaņas.

Uzskatu, ka Latvijai kā valstij būtu jānodrošina šādas iespējas. Vienlaikus vēlos atgādināt: lai strādātu IT nozarē, ir vajadzīgas prasmes, piemēram, ja cilvēks vēlas pieteikties programmētāja amatam, tad viņam ir jābūt programmēšanas valodas zināšanām. Mūsdienās ir dažādi veidi, kā apgūt IT. Akadēmiskais sektors piedāvā dažādas studiju programmas, nozares uzņēmumi regulāri organizē apmācības, tai skaitā arī "Accenture" – iespējas ir plašas, bet pirms tam viss ir jāizvērtē, ņemot vērā konkrēto situāciju un apstākļus. Cilvēki ir dažādi, tāpēc katram būtu jāapzinās savas stiprās puses, kuras attīstīt. Ja cilvēkam ir interese par STEM, tad noteikti būtu vērts apdomāt apgūt IT. Liela loma ir arī ģimenes un tuvinieku atbalstam.

To, kādēļ IT jomā joprojām strādā tik maz cilvēku ar invaliditāti, būtu jāvērtē no darba tirgus kopējās situācijas, kā arī sabiedrības attieksmes brieduma prizmas, kas lēnām un pakāpeniski mainās. Mēs kā sabiedrība augam, kļūstam iekļaujošāki, tomēr vēl aizvien šajā jomā ir diezgan daudz stereotipu, kas visiem kopā būtu jāmaina. Cilvēkam ir jāizvērtē arī katra uzņēmuma kultūra un darbības specifika, lai pārliecinātos un saprastu, vai konkrētais uzņēmums un situācija viņam būs piemērota un atbalstāma. Tā ir abu pušu sadarbība jeb dialogs.

Darba devējam ir jābūt gatavam iekļaut cilvēkus ar invaliditāti, bet arī cilvēkam ir jābūt vēlmei sadarboties, motivācijai mācīties, kā arī nepadoties pie pirmajām grūtībām.

Ikdienā mūsu kompānija apmāca vadītājus iekļautības jomā, lai viņiem būtu nepieciešamās iemaņas un zināšanas, kam jāpievērš uzmanība, strādājot ar dažādiem cilvēkiem, tai skaitā cilvēkiem ar invaliditāti.

Jau šobrīd “Accenture” strādā cilvēki ar īpašām vajadzībām. Vēlos atgādināt, ka, saņemot piedāvājumus uz vakancēm, mēs galvenokārt vērtējam cilvēka zināšanas un piemērotību konkrētam amatam.”

Raksts tapis sadarbībā ar Altum un un sociālo uzņēmumu Print Art.