Aptauja: 42% Latvijas iedzīvotāju pagaidām neplāno vakcinēties pret Covid-19 (7)

Tomēr tikai 20% ir pilnībā pārliecināti par savu izvēli nevakcinēties, kamēr 22% norādījuši, ka drīzāk nevakcinēsies, informēja aptieku tīkla "Apotheka" komunikācijas vadītāja Inga Supe,

Biežāk pret Covid-19 neplāno vakcinēties iedzīvotāji ar zemāku izglītību un ienākumiem, kā arī iedzīvotāji, kuri savu dzīvesveidu kopumā vērtē kā neveselīgu.

Sievietes nedaudz biežāk nekā vīrieši ir norādījušas, ka jau ir vakcinējušās vai noteikti plāno to darīt. Tāpat vēlmi vakcinēties biežāk uzsver cilvēki, kas sasnieguši vismaz 55 gadu vecumu, cilvēki ar augstāko izglītību un rīdzinieki.

Pēc Supes paustā, lai arī eksperti apstiprina, ka vakcinēšanās ir droša un ir vienīgā iespēja pandēmijas apturēšanai, biežākais iedzīvotāju nevakcinēšanās iemesls - trūkst pārliecības, ka vakcīna spēs pasargāt. Starp iemesliem, kāpēc neplāno vakcinēties, minētas arī bailes no iespējamām vakcīnas blakusparādībām.

Pret vakcinēšanos negatīvi noskaņotie arī norādījuši, ka kopumā neatbalsta vakcinēšanos. Ir arī tādi iedzīvotāji, kas uzskata, ka viņam ir pietiekami stipra veselība un imunitāte, tādēļ saslimšanas ar Covid-19 gadījumā nekas briesmīgs nenotiktu.

Tikai 8% aptaujāto šobrīd vakcinēties neļauj veselības stāvoklis.

Ekspertu ieskatā, 36% iedzīvotāju varētu mainīt viedokli par labu Covid-19 vakcīnai. Pētījumu centra "SKDS" vadītājs Arnis Kaktiņš norāda, ka pietiekami liela sabiedrības daļa vēl nav nosliekusies par labu vakcinācijai, taču nepieder kategoriski pret vakcinēšanos noskaņotajai iedzīvotāju grupai. Starp tiem, kas varētu izlemt par labu vakcinēšanai, ir 14% vēl neizlēmušo un 22%, kas atbildēja, ka drīzāk nevakcinēsies.

"Pakāpeniski pieaugot vakcinēto cilvēku skaitam, varētu mainīties arī ne pārāk kategoriski noskaņoto iedzīvotāju viedoklis. Domājams, ka 36% savu nostāju nākotnē varētu mainīt," komentēja Kaktiņš.

Līdzīgu viedokli pauda Rīgas Stradiņa universitātes sociālantropoloģe Agita Lūse, atzīmējot, ka bažīgajiem un neticīgajiem iedzīvotājiem, proti, tiem, kuri baidās no vakcīnu blaknēm vai nav pārliecināti par to efektivitāti, nepieciešama sistemātiska, empātiska, turklāt konkrētām sociāli demogrāfiskām grupām pielāgota komunikācija.

"Tāda, kurā ir vieta arī atgriezeniskajai saitei. Ļoti iespējams, ka līdz šim šie cilvēki nav saņēmuši atbildes uz viņus satraucošiem jautājumiem vai paustie viedokļi nav viesuši skaidrību," pieļauj Lūse.

Sociālantropoloģe akcentē, ka vissarežģītākā sabiedrības daļa ir tie, kuri ir pilnībā pārliecināti, ka nevakcinēsies, un tie, kuri kopumā neatbalsta vakcinēšanos. Šī attieksme, pēc sociālantrapoloģes domām, visdrīzāk sakņojas noteiktā pasaules uzskatā, kurā vakcīnas tiek iztēlotas kā svešs, maz zināms un visnotaļ neuzticams spēks.

"Maz ticams, ka šādu pārliecību, katrā ziņā vismaz tuvākajos mēnešos, varētu nozīmīgi mainīt aktīva komunikācija un informēšana," uzsver Lūse.

"Mana aptieka & "Apotheka"" Veselības indekss ir ikgadējs Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērījums. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, tiešās intervijās aptaujājot 1018 cilvēkus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Aptauja veikta 2021.gada martā.

Kā ziņots, līdz šim vismaz vienreiz pret Covid-19 Latvijā ir potēti 524 986 cilvēki, tajā skaitā 315 083 sievietes un 242 179 vīrieši. No tiem vakcinācijas procesu noslēguši jau 411 006 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie jaunākie dati.

Par vakcinācijas procesu noslēgušiem tiek uzskatīti cilvēki, kuri saņēmuši "AstraZeneca", "Pfizer"/"BioNTech" vai "Moderna" ražotās potes abas devas vai "Johnson & Johnson" (J&J) meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva. Imunitāte pret Covid-19 izraisošo vīrusu pēc dažādu vakcīnu saņemšanas gan iestājas atšķirīgos laikos.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2021.gada aprīļa sākumā provizoriski bija 1 887 600 iedzīvotāju, tātad pirmo poti pret Covid-19 ir saņēmuši 27,81% iedzīvotāju, bet abas - 21,77%.