“Nokļūstot stresa situācijā, cilvēka organisms nekavējoties reaģē, pastiprinātā daudzumā izstrādājot tā sauktos "stresa hormonus" un tādējādi sagatavojot ķermeni potenciālajām briesmām. Aktivizējas virsnieru hormoni kateholamīni – adrenalīns un noradrenalīns jeb norepinefrīns – un glikosteroīds kortizols. Tie ļauj mobilizēt organisma resursus ārējam kairinājumam, kamēr ķermenis adaptējas stresa faktoriem un veiksmīgi pārvar to radīto ietekmi. Atrodoties ilgstošā stresā, ķermenis pastāvīgi darbojas aizsardzības režīmā, tā nodarot kaitējumu kā cilvēka garīgajai, tā fiziskajai veselībai,” stāsta farmaceite Mārīte Šukele.
Virsnieru hormoni mudina aktīvai rīcībai
Virsnieru hormonu kateholamīnu izdalīšanos veicina satraukums, bailes, sāpes, aukstums, kā arī intensīva fiziskā slodze. Šie hormoni mobilizē visas organisma funkcijas, tās pieskaņojot organisma vispārējam aktivitātes līmenim un mudinot cilvēku darboties, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Noradrenalīns
sašaurina asinsvadus un paaugstina asinsspiedienu, izsauc uzbudinājumu, trauksmi un modrību, kas, savukārt, veicina kognitīvās funkcijas.
Adrenalīns paaugstina glikozes līmeni asinīs, veicina glikozes izmantošanu muskuļos, tādējādi aktivizējot to darbaspējas, palielina skābekļa patēriņu šūnās, paātrina sirdsdarbību, palielina miokarda saraušanās spēku, paaugstina ķermeņa temperatūru, atslābina bronhu, zarnu un urīnpūšļa sieniņu gludo muskulatūru, kā arī paplašina acu zīlītes. Adrenalīna ietekmē tiek aizsākta jebkura fiziskā aktivitāte. Saņemot ārēju stimulu, ķermenis izstrādā adrenalīnu un ir gatavs aktīvai rīcībai. Ja cilvēks jūtas nedrošs un nepārliecināts par savām spējām, rodas negatīvais stress, ko pavada trauksme un nemiers.