Vaidere aicina EK nodrošināt papildu finansējumu, komunisma noziegumu izpētei (3)

Kā informēja ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis, vienlaikus Vaidere ir vērsusies pie Latvijas valdības ar priekšlikumu izmantot tukšās Stūra mājas telpas Rīgā starptautiska Totalitāro režīmu noziegumu un okupācijas izpētes centra izveidei.

"1941.gada 14.jūnija masu deportācijas bija tikai viens no totalitārā komunisma zvērīgajiem noziegumiem, kas sagrāva neskaitāmas dzīves. Padomju represijām pret Latvijas iedzīvotājiem nav un nevar būt attaisnojuma! Taču joprojām pastāv dubultstandarti nacisma un komunisma noziegumu vērtējumos, kas jānovērš, jo abi režīmi ir pelnījuši vienlīdz spēcīgu nosodījumu.

Tādēļ gan Eiropas līmenī, gan Latvijā jāsper jauni soļi, lai veicinātu vienotu vēstures izpratni un šādi notikumi nekad vairs neatkārtotos,"

pārliecināta Vaidere, kura strādā EP Vēstures atceres grupā un ir arī Latvijas Okupācijas izpētes biedrības Konsultatīvās padomes priekšsēdētāja.

ES mērogā deputāte ir vērsusies pie EK, lai saņemtu skaidrojumu par izdarīto un turpmākajiem plāniem komunisma noziegumu atceres un izpētes atbalstam. Viņa bija starp autorēm EP 2009.gada rezolūcijai "Par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu" un 2019.gada rezolūcijai "Par Eiropas atceres nozīmi Eiropas nākotnei", kuras aicināja sniegt efektīvu atbalstu vēsturiskās atmiņas veicināšanas projektiem. Vaideres ieskatā ir pienācis laiks izvērtēt to, cik efektīvi bijuši līdz šim veiktie izglītības pasākumi un kā tos uzlabot turpmāk. Nepieciešami arī jauni projekti komunisma noziegumu atcerei un izpētei ar lielāku ES fondu atbalstu.

Savukārt Latvijas valdībai Vaidere ir ierosinājusi veidot Totalitāro režīmu noziegumu un okupācijas izpētes centru, ko varētu iekārtot pašreiz neizmantotajās telpās valsts pārziņā esošajā ēkā Rīgā, Brīvības ielā 61.

Vaidere skaidroja, ka viņas priekšlikums risinātu divas problēmas - gan dotu skaidrību par Stūra mājas likteni, gan sniegtu nozīmīgu devumu komunisma noziegumu tālākā izpētē, kas joprojām ir nepietiekama.

Politiķe uzskata, ka centrs būtu jāveido kopā ar Lietuvu un Igauniju vai vēl plašāk - arī ar Viduseiropas valstīm.

Iespējams, to varētu attīstīt sadarbībā ar Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platformas jeb Prāgas platformas organizācijām. Nepieciešamos līdzekļus varētu nodrošināt, piesaistot valsts un ES resursus, kā arī starptautisko partneru finansējumu. Šāds ieguldījums mūsu pagātnes apzināšanā būtu arī svarīgs ieguldījums Latvijas nākotnē, norādīja deputāte.