"Sadales tīklam" pirmajā pusgadā teju 80 000 zaudējumi nesaskaņotu darbu elektrotīklu tuvumā dēļ

Šogad pirmajos piecos mēnešos reģistrēti kopumā 303 trešo personu izraisīti elektrotīkla bojājumi. No tiem 115 bijuši elektrolīniju kabeļu pārrakšanas gadījumi, 73 reizes bojātas sadalnes, 63 reizes pārrautas gaisvadu elektrolīnijas, 43 reizes bojāti balsti.

Uzņēmumā atgādināja, ka, plānojot darbus elektrotīkla tuvumā, tie laikus ir jāsaskaņo ar "Sadales tīklu" interneta vietnē "saskano.sadalestikls.lv", saņemot darbu veikšanas atļauju. Saskaņojot darbus, sadales sistēmas operators būs informēts par aktivitātēm elektrotīkla tuvumā un nepieciešamības gadījumā uz darbu laiku organizēs elektrolīnijas atslēgumu.

"Sadales tīklā" pauda, ka īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka darbu veicēji paši nevar novērtēt, vai veicamo darbu teritorijā neatrodas kabeļlīnijas.

Gan kabeļlīniju, gan gaisvadu līniju un citu elektrotīkla elementu bojāšana ar specializēto tehniku var apdraudēt pašu darbu veicēju dzīvību, radīt elektroapgādes traucējumus simtiem, dažkārt arī tūkstošiem klientu, kā arī rezultēties papildu izmaksās, jo bojājuma izraisītājam jāsedz radušies zaudējumi.

Statistika liecina, ka 24% trešo personu šogad izraisīto elektrotīkla bojājumu, tostarp 31% no visiem kabeļu pārrakšanas gadījumiem, notikuši Pierīgas reģionā, kas saistīts ar elektrotīkla specifiku - tuvāk galvaspilsētai elektrības pieslēgumu lielākoties nodrošina zemē ieraktas kabeļlīnijas. Savukārt valsts ziemeļu un ziemeļaustrumu reģionos trešo personu bojājumi biežāk skar gaisvadu elektrolīnijas, kas ar smago tehniku tiek bojātas lauksaimniecības un mežizstrādes darbu laikā.

"Sadales tīkls" atgādināja, ka lauksaimniecības darbu sezonā, kas visaktīvāk norit no jūlija līdz oktobrim, specializētās tehnikas augstums elektrolīniju tuvumā nedrīkst pārsniegt 4,5 metrus, mērot no zemes. Ņemot vērā, ka darbos izmantotā tehnika pēdējos gados kļūst multifunkcionālāka, attiecīgi palielinoties gabarītiem, gaisvadu līniju tuvumā jābūt īpaši uzmanīgiem.

Uzņēmuma valdes loceklis un tehniskais direktors Raimonds Skrebs pauda, ka darbu veicēji bieži vien nezina, kur tieši atrodas kabeļlīnijas, jo tās nav ierakstītas zemesgrāmatā.

"Pastāv uzskats, ka savā īpašumā var darīt to, ko vēlas, neizņemot darbu saskaņošanas atļaujas. Tomēr nesaskaņoti saimnieciskie darbi rada virkni risku - vai tas būtu bojāts kabelis vai gaisvadu elektrolīnija, rezultātā var tikt pārtraukta elektroapgāde ne tikai pašam, bet arī apkārtnes iedzīvotājiem un sabiedriski vai ekonomiski svarīgiem objektiem - skolām, ražošanas uzņēmumiem, slimnīcām," sacīja Skrebs.

Viņš norādīja, ka paši darbu veicēji riskē gūt nopietnu vai pat nāvējošu elektrotraumu saskarē ar spriegumu. Turklāt, ja elektrotīkla bojājumi rodas fiziskas vai juridiskas personas nesaskaņotas darbības rezultātā, vaininiekam jāsedz radušies zaudējumi, tāpēc darbus vienmēr jāsaskaņo.