Kad cilvēkam aprit 100 gadi, tas parasti apcer nāvi. Turpretī politiskās partijas 100.gadadienas priekšvakarā ir apsēstas ar nemirstību. Ķīnas Komunistiskā partija šādu jubileju svinēs 1.jūlijā. Partijas diktatūru gadījumā tāds optimisms ir dīvains. Faktam, ka nevienai citai līdzīgai partijai mūsdienās nav izdevies izdzīvot veselu gadsimtu, vajadzētu Ķīnas līderos raisīt bažas, nevis sajūsmu.

Viens no iemesliem, kāpēc komunistisko vai autoritāro partiju dominētās diktatūras ir bijušas tik īslaicīgas, salīdzinot ar demokrātiskajām valstīm, slēpjas vienkāršajā faktā, ka tās parādījās tikai 20.gadsimtā. Padomju Savienība, pirmā šāda veida diktatūra, tika dibināta 1922.gadā. Ķīnas kvaziļeņinistiskā partija "Gomiņdan" (KMT) nominālu kontroli pār valsti ieguva 1927.gadā. Vācijā nacisti pie varas Vācijā nāca tikai 1933.gadā. Gandrīz visi pasaules komunistiskie režīmi tika izveidoti pēc Otrā pasaules kara.

Taču ir kāds vēl fundamentālāks izskaidrojums par vēsturisku sagadīšanos. Politiskā vide, kurā darbojas šādas diktatoriskas partijas, paredz daudz hobsiskāku - "ļaunu, brutālu un īslaicīgu" - eksistenci nekā demokrātiskās valstis.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X