Nožēlojami apstākļi un ierobežota izvēle: VK skaudri secinājumi par "īpašo" bērnu izglītības iespējām (2)

Pirmdien publiskots Valsts kontroles revīzijas ziņojums "Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?", un secinājumi ir skaudri. 

VK atklājusi, ka atbildīgās institūcijas ir neieinteresētas un vienaldzīgas bērnu ar speciālām vajadzībām jautājumu risināšanā. Trūkumi konstatēti ne tikai tik elementārās lietās kā patērētais laiks bērna izglītībai būtisku lēmumu pieņemšanā, fiziskā piekļuve lēmumu pieņemšanas vietām, bērnam svarīgākās informācijas mērķtiecīga apkopošana un izmantošana, bet arī nopietnākos jautājumos - joprojām eksistē internātskolas ar nepiemērotiem sadzīves apstākļiem, kas bērnus nošķir no ģimeniskas vides un sabiedrības kopumā," pauda revidenti.

Revīzijā secināts, ka pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma iegūšana ir pārlieku lēna - process ir arī pārāk sarežģīts un neelastīgs. Bērna ceļš uz speciālo izglītību sākas ar valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas (PMK) atzinumu. Lai gan bērnam atzinumā noteiktā speciālās izglītības programma un atbalsta pasākumi ir nepieciešami uzreiz, var paiet pat vairāki mēneši, līdz notiek sēde. Tādējādi birokrātiskās procedūrās tiek zaudēts laiks, secināts revīzijā.

Problēmas ir arī ar profesionālās izglītības iespējām –

teju visur bērni var apgūt ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja vai kokizstrādājumu izgatavotāja profesiju, nemaz neanalizējot tirgus pieprasījumu un bērnu vēlmes.

Vēl lielas problēmas ir atklātas internātskolu dzīves apstākļos. VK 3. revīzijas departamenta direktore un padomes locekle Maija Āboliņa pirmdien LTV raidījumam "Panorāma" tos raksturoja kā nožēlojamus.

"Ir konstatēti revīzijā gadījumi, kur ir pārkāpti arī minimālie higiēnas nosacījumi – kaut vai pieejamā tualetes telpa: viena stāvā uz visiem bērniem, uz abiem dzimumiem. Dušas atrodas kaut kur sporta zālē, kur ir jāiet vēl gabals ārā. Arī neapkurinātas tualetes.

Internātos bērni savās guļamtelpās, kas ir viņu dzīvesvieta, tiek ielaisti tikai uz šo gulētiešanas laiku. Viņiem nav iespējas atpūsties dienas laikā,"

stāstīja Āboliņa.

Turklāt šīs internātskolas, kas faktiski kalpo kā slēptie bērnunami, aizvien pastāv gandrīz katrā desmitajā Latvijas izglītības iestādē. 2020./2021.mācību gadā tajos kopā bija reģistrēti 4062 bērni, no kuriem 3415 apgūst kādu no speciālās izglītības programmām.

Turklāt 349 jeb desmitā daļa no šiem bērniem ar speciālām vajadzībām bija bērnudārznieki.

Revīzijā analizētie dati liecina, ka mazāk par pusi no minētajiem 3415 bērniem bija no citas pašvaldības. Pārējo dzīvesvieta bija tajā pašā pašvaldībā. Turklāt gandrīz trīs ceturtdaļas bērnu, par kuriem pārbaudēs tika iegūta detalizēta informācija, dzīvošana internātā nebija pamatota ne ar attālumu, ne ar citiem objektīviem apstākļiem, kuru dēļ bērnam ik dienas nav iespējas atgriezties savā dzīvesvietā.

"Šie fakti kārtējo reizi liecina, ka

ar internāta pakalpojumu pašvaldībās vēsturiski tiek risinātas ģimeņu sociālās problēmas. To revidentiem apstiprināja arī skolu pārstāvji,"

teikts revīzijā.

Revidentu vērtējumā, ja dzīvošana internātā ir vienīgais risinājums, lai bērns varētu saņemt savām spējām un vajadzībām atbilstošu izglītību, bērnam šajās "institucionalizētajās mājās" būtu jānodrošina mūsdienu izpratnei atbilstoši cilvēcīgi sadzīves apstākļi, tiesības uz atpūtu un privātumu, kā arī sadzīves prasmju apgūšanas iespējas. Pašlaik tas tiek nodrošināts tikai dažos no 12 revīzijas izlasē iekļautajiem izglītības iestāžu internātiem.

"Internāta pakalpojumam tāpat kā jebkuram sociālajam pakalpojumam ar izmitināšanu ir jābūt regulētam ar normatīvajiem aktiem, nosakot ne tikai minimālās higiēnas prasības - dzīvojamo platību, tualešu skaitu -, bet arī nosacījumus, kādi sadzīves apstākļi un pakalpojuma saturs ir jānodrošina katrai izglītojamo vecuma grupai. Turklāt dzīvošana internātā ir jāparedz kā izņēmuma gadījums - tikai un vienīgi tad, ja bērnam nav citas iespējas apgūt nepieciešamo izglītību," atzina Valsts kontrole.

VK vadītājs Rolands Irklis skaidroja – šis ir jau ceturtais ziņojums, kas veltīts pārbaudot jomas, kas saistītas ar personām ar funkcionāliem traucējumiem.

“Šīs revīzijas ietvaros mēs esam secinājuši, ka

šie bērni tiek atstāti novārtā un netiek pietiekama uzmanība veltīta, lai viņus integrētu, viņiem palīdzētu attīstīties un, lai viņi varētu pēc tam sekmīgi iekļauties sabiedrībā,”

sacīja Irklis.

Visvairāk ieteikumu sistēmas uzlabošanai vērsti tieši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), kā arī tās padotības iestāžu virzienā. Kopumā šīm iestādēm sniegti 17 ieteikumi.

Reaģējot uz šo VK atzinumu par speciālo izglītību, ministrijā sola situāciju labot. 

Lai uzlabotu situāciju speciālās izglītības iestādēs, IZM plāno kopīgi ar Valsts izglītības satura centru (VISC) izskatīt jautājumu par Pedagoģiski medicīniskās komisijas darbības uzlabošanu, lai veicinātu bērnam piemērotākās izglītības programmas un izglītības iestādes nodrošināšanu.

Kā uzsvēra ministrijā, Valsts Kontroles revīzijas ziņojums skaidri un atklāti norāda uz ilgstoši nerisinātām sistēmiskām problēmām, kuru rezultātā internāti tiek izmantoti, lai risinātu bērnu ģimeņu sociālās problēmas, piedāvājot bērniem no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm atrašanos nosacīti drošos un labvēlīgos apstākļos. Vienlaicīgi pastāvošā sistēma nenodrošina efektīvu mācību programmu sasaisti ar bērnu medicīniskajām, pedagoģiskajām un psiholoģiskajām vajadzībām.

Saistībā ar speciālo izglītības iestāžu internātu ēku stāvokli, IZM saskata tās pašas problēmas, kas minētas Valsts kontroles ziņojumā - ne visi speciālo izglītības iestāžu internāti ir piemēroti mūsdienu sadzīves un sanitārajām prasībām, kā arī daudzos no tiem vāji tiek nodrošinātas bērnu tiesības uz privātumu.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) norādīja, ka nav saprotams, kādēļ visus iepriekšējos gadus speciālās izglītības sektors nav bijis ne iepriekšējo ministru, ne pašvaldību vadītāju uzmanības lokā, lai 21.gadsimtā, būtu jāsaņem šāds Valsts kontroles ziņojums.

"Ir nepieļaujama situācija, kad bērni, kuriem ir nepieciešams īpašs atbalsts, ne tikai to nesaņem, bet pieaugušie padara situāciju vēl sliktāku," uzsvēra Muižniece.

Lai gan Valsts kontroles ziņojumā noteiktie uzlabojumu izpildes termiņi ir salīdzinoši gari - līdz 2023.gadam, Muižniece uzsvēra, ka ministrijai jau tuvākajā laikā ir jāuzsāk darbs pie vadlīniju - kā dokumentēt bērniem sniegto atbalstu un tā rezultātus - izstrādes. "Tāpat es redzu aktīvu sadarbību ar Labklājības ministriju, kā arī nepieciešamību stiprināt VISV kapacitāti," tuvākos uzdevumus raksturo Muižniece.