Brīžiem liekas, ka uz ceļa labāk nerādīties vai vismaz izvēlēties braukšanai laiku, kad lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir apvilkuši savas miega mices un skatās sapņu kino, jo tikai tā tu vari sev aiztaupīt stresu, ko regulāri izraisa klaji stulba un bīstama atsevišķu indivīdu rīcība.
Gadi iet, bet kaitīgie ieradumi paliek. Uz šā raksta tapšanu pamudināja kāds motobraucējs, kurš brīvdienās uz šosejas gandrīz ietriecās manā auto - frontāli un atstājot iespaidu, ka viņam pašam pret to nebūtu nekādu iebildumu. Man gan bija, ir un būs. Te nevajag pārprast, ka esmu pret motocikliem kā transportlīdzekļu sugu. Gluži pretēji - es pat ļoti labprāt reiz sēstos gruntīga kruīzera sedlos un bubinātu pretī saulrietam. Taču mani apbēdina nihilisms, ar kādu ielās izbrauc daļa pieaugušās sabiedrības ar saviem motocikliem un automobiļiem.