Šī gada 17. martā vairāk nekā divu gadu ilgās diskusijas par jauno Dzīvojamo telpu īres likumu Saeimā vainagojās ar tā pieņemšanu galīgajā lasījumā. Par likuma mērķi ir izvirzīta mājokļu pieejamības veicināšana un līdzsvara nodrošināšana starp dzīvojamās telpas izīrētāja un īrnieka interesēm, taču jaunā regulējuma trūkumus saskata gan lielie namīpašnieki, gan daļa īrnieku. Portāls TVNET skaidro, ko paredz jaunais īres likums un kādas izmaiņas tas nes iesaistītajām pusēm.

Vaicājot, kāpēc bija nepieciešams izstrādāt jaunu, īres tirgu regulējošu likumu, Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders skaidro, ka iepriekšējā likuma rezultātā bija ierobežots investīciju pieplūdums īres namu būvniecībā, respektīvi, īres nami kā tādi būvēti netika. Tāpat likuma rezultātā veidojās smagnēji tiesvedību procesi par īrnieku izlikšanu saistībā ar parādu izveidi. “Labu gribot, likumdevējs radīja augstus riskus izīrētājiem,” komentē Auders, “jaunais īres likums ir priekšnoteikums, lai ne tikai privātais īres sektors attīstītos, bet veidotos arī dažādas atbalsta programmas būvniecībai reģionos.”

Komentējot jauno regulējumu, SIA “Rentējas” valdes loceklis Kārlis Gabrilovičs pauž, ka, viņaprāt, teju trīs gadus taušais regulējums sanācis stipri viduvējs. “Labā ziņa ir tā, ka līdz ar jauno likumu nekas nav radikāli sabojāts, taču izīrētāju, precīzāk, lielo namsaimnieku ieskatā, būtisku uzlabojumu salīdzinājumā ar iepriekšējo regulējumu nav,” skaidro Gabrilovičs.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X