Latvijā medikamentu apstiprināšana var aizņemt līdz pat 500 dienām (2)

Kā liecina Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas publiskotā analīze par zāļu pieejamību un kompensāciju 2016-2019.gada periodā, Eiropā laikā no 2016. līdz 2019.gada beigām tika reģistrēti 152 jauni medikamenti. Latvijā no tiem pieejami vien 23 jeb 15% no kopējā jauno medikamentu apjoma, ierindojot Latviju pēdējā vietā Eiropas Savienībā un ceturtajā vietā no beigām kontinentālajā Eiropā, aiz Latvijas paliekot vien Bosnijai, Serbijai un Maķedonijai.

Salīdzinoši kaimiņvalstī Igaunijā pacientiem pieejami uz pusi vairāk jeb 47 no jaunajiem medikamentiem un vidēji Eiropas Savienībā tie ir 74 medikamenti.

Savukārt, piemēram, Eiropas Savienības līderei Vācijai, tie ir 133 medikamenti.

"Uzskatu, ka mūsu valsts iedzīvotāju interesēs ir izbeigt zinātnes progresa ignoranci valstiskā līmenī," pauda Bolevics, vēršot uzmanību uz pandēmiju, kad iespēju atgriezties pie ierastās ikdienas nodrošināja tieši zinātnieku jaunākie sasniegumi farmācijas jomā. SIFFA direktors arī argumentēja, ka zinātnes progress un šī progresa pieejamība cilvēkiem ir atslēgas vārdi ne tikai farmācijā, bet jebkurā nozarē.

Vērtējot gaidīšanas laiku, ar ko pacientiem Eiropas valstīs jārēķinās līdz jauni medikamenti ir pieejami vietējā tirgū, piemēram, Vācijā, pacientu gaidīšanas laiks no brīža, kad Eiropas Zāļu aģentūrā ir apstiprināta un izsniegta jauna medikamenta tirdzniecības atļauja, līdz pieejamībai pacientam ir trīs mēneši. Tikmēr Latvijā tās ir 500 dienas jeb vairāk kā gads.

Bolevics arī norāda, ka ar šādiem attīstības tempiem, turklāt ņemot vērā farmācijas nozares dinamiku, būs diezgan grūti panākt Eiropas Savienības vidējos rādītājus. Viņaprāt, Veselības ministrijai kā nozares virzītājam ir jānosaka mērķis sasniegt Eiropas Savienības vidējos rādītājus jaunu medikamentu pieejamībā pacientiem, piemēram, līdz 2030.gadam, paredzot tam atbilstošu ikgadēju finansējumu.