Levits ieteicis Baidenam būt stingram pret Putinu (21)

Trešdien, 16.jūnijā, Ženēvā notiks Baidena un Putina samits. Ar to noslēgsies Baidena pirmā oficiālā ārvalstu vizīte, kuras laikā viņš apmeklēja G7 līderu tikšanos, NATO samitu un tikās ar Eiropas Savienības (ES) līderiem. Baidens iesāka NATO samitu, kuluāros tiekoties ar Baltijas valstu līderiem un apliecināja Baltijai ASV gatavību piedalīties reģiona aizsardzības stiprināšanā.

Levits stāsta, ka Baidenam esot norādījis - Krievija ciena spēcīgus spēlētājus. Tāpēc viņš devis padomu tikšanās laikā uzsvērt, ka ASV "ir spēcīga un ka tai ir divi spēka elementi". Viens no tiem ir militārās spējas. "Skaidrs, ka ASV un NATO kopā ir daudz lielākas militārās un reālās spējas nekā Krievijai," intervijā norāda Levits.

Otrs elements ir politiskā griba izmantot šīs militārās spējas. Tā kā Krievija vēl aizvien "pārbauda Rietumus", ASV vajadzētu signalizēt, ka "mums ir visu veidu politiskā griba apturēt agresiju pret mūsu kaimiņiem".

Levits intervijā pauda pārliecību, ka Baidenam varētu izdoties pārliecināt Putinu: "Prezidents Baidens ir ļoti pieredzējis. (..) Viņš ir īstais cilvēks, kas var pateikt: prezident Putin, apstājieties, ne soli tālāk!"

Ja Baidenam izdosies pārliecināt Putinu, ka brīdinājums domāts nopietni, Putins varētu mainīt savu rīcību, ir pārliecināts Levits.

"[Putins] ir racionāls cilvēks," pauda Levits. "Ja viņš redzēs, ko tas izmaksās viņam un Krievijai, ka šādas uzvedības cena ir augstāka par potenciālajiem ieguvumiem, tad, protams, racionālu iemeslu vadīts, viņš ieklausīsies Baidenā."

Pēc tikšanās ar Baltijas valstu līderiem Baidens savā paziņojumā akcentēja stingru ASV atbalstu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kā arī visa Baltijas reģiona drošībai. 

"Četru valstu līderi apņēmušies turpināt stiprināt mūsu politiskās, militārās un ekonomiskās partnerattiecības, ieskaitot arī sadarbību NATO aliansē, lai risinātu Krievijas un Ķīnas radītos izaicinājumus," tajā uzsvērts.

Tikšanās norisinājās NATO samita kuluāros. Latviju un Lietuvu tajā pārstāvēja prezidenti Egils Levits un Gitans Nausēda, bet Igauniju - premjerministre Kaja Kallasa.