Digitalizēti simtiem Franca Kafkas vēstuļu, skiču un citu privāto dokumentu

“Mans pēdējais lūgums. Visu, kas paliks pēc manis... manas dienasgrāmatas, manuskriptus, vēstules (manas un citu), skices un tā tālāk sadedzināt nelasītus,” rakstīja Kafka.

Šis izcilā rakstnieka lūgums nebija nekas neparasts. Kafka jau pirms savas nāves bija sadedzinājis lielu daļu savu darbu un ne īpaši gribēja dalīties arī ar saviem pabeigtajiem un neiznīcinātajiem darbiem. Tieši Maksa Broda neatlaidība bija iemesls, kāpēc vispār kaut kas no Kafkas sacerējumiem tika publicēts. Savu lomu viņš turpināja pildīt arī pēc tam, kad Kafka 1924. gadā nomira no tuberkulozes.

Rezultātā nākamajos gados pēc Kafkas nāves tika publicēti viņa darbi “Process”, “Pils” un “Amerika”. Lielu daļu Kafkas dokumentu Brods 1962. gadā atdeva Kafkas māsas bērniem. Daudzi no tiem nonāca Slavenajā Oksfordas Bodlienas bibliotēkā.

Pārējie Kafkas papīri palika pie Broda, bet pēc viņa nāves 1968. gadā nonāca pie viņa sekretāres Esteres Hoffes. Lai arī Broda testamentā bija rakstīts, ka šie papīri jāziedo publiskām institūcijām, Hoffe daļu no tiem pārdeva. Hoffe plānoja, ka otra dokumentu daļa pēc viņas nāves, kas iestājās 2007. gadā, nonāks viņas meitas rokās, tomēr tā nenotika. Tiesas ceļā Izraēlas Nacionālā bibliotēka tos ieguva savā īpašumā – tā, kā to gribēja Brods. Visi papīri bibliotēkas krājumā nonāca 2015. gadā.

Tagad, kā vēstīts vietnē “Smithsonian”, šī dokumentu kolekcija ir svaigi digitalizēta un pieejama katram interesentam. Arhīvā ērti var lasīt un pētīt Kafkas 1911. gada ceļojuma pa Eiropu piezīmes; vēstules vecākiem, līgavai, Brodam un citiem draugiem; stāstu manuskriptus, zīmējumus un citas piezīmes. Ja proti vācu valodu – vēl jo labāk.