Finanšu ministrija prognozē lielāku IKP pieaugumu nekā iepriekš (1)

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidroja, ka straujāku ekonomikas izaugsmi noteiks Covid-19 uzliesmojuma ierobežošana Latvijā, veiksmīga Covid-19 krīzes pārvarēšana gan pasaulē, gan galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, valsts atbalsta pasākumi 2021.gadā un pieaugošais Eiropas Savienības finanšu līdzekļu apmērs.

FM ekonomikas izaugsmes prognoze balstās uz pieņēmumu, ka līdz šā gada rudenim tiek sasniegts pietiekams vakcinācijas līmenis,

lai izvairītos no Covid-19 trešā viļņa, un netiek atjaunoti ierobežojumi slimības izplatības mazināšanai.

Pēc ministrijā skaidrotā, ekonomikas izaugsmes pamatā šogad būs privātā patēriņa pieaugums, kas pēc ierobežojumu atcelšanas gada otrajā pusē strauji atjaunosies, gadā kopumā palielinoties par 6,3%. Straujš patēriņa pieaugums gaidāms arī 2022.gadā. Savukārt investīciju apmērs šogad varētu augt par 4,1%, bet nākamgad - par 8,5%.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes prognožu pārskatīšanu FM ir mainījusi arī inflācijas, bezdarba un darba samaksas prognozes.

Inflācijas prognoze 2021.gadam ir paaugstināta par 0,6 procentpunktiem - līdz 2%, bet 2022.gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta par 0,4 procentpunktiem - līdz 2,4%.

Ministrijā norādīja, ka straujāku patēriņa cenu pieaugumu Latvijā nosaka galvenokārt izejvielu, tostarp naftas un pārtikas izejvielu cenu kāpums pasaulē. Tāpat patēriņa cenu izmaiņas Latvijā ietekmēs izaugsmes paātrināšanās ekonomikā un pakalpojumu cenu pieaugums.

Līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi bezdarba līmenis Latvijā 2021.gadā varētu pazemināties līdz 7,9%, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk, nekā tika prognozēts šogad februārī.

Savukārt 2022.gadā, turpinoties straujai ekonomikas attīstībai un samazinoties darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitam, bezdarba līmenis varētu pazemināties līdz 7%.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugums šogad prognozēts 8% apmērā, vidējai darba samaksai paaugstinoties līdz 1234 eiro. Nākamajā gadā algu pieaugums lēsts 6% apmērā, vidējā termiņā pietuvojoties produktivitātes pieaugumam tautsaimniecībā, liecina FM prognozes.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes 2021.-2024.gadam, FM balstījusies uz konservatīviem pieņēmumiem, kā arī izvērtējusi ārējās un iekšējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz bāzes scenārija prognoze. Līdzīgi kā visas iepriekšējās prognozes kopš Covid-19 krīzes sākuma, arī jaunākās makroekonomisko rādītāju prognozes ir izstrādātas ļoti augstas nenoteiktības apstākļos, un būtiskākie prognožu riski saistās ar slimības izplatības ierobežošanu un vakcinācijas gaitu.

FM atzīmēja, ka Covid-19 trešais vilnis rudenī un jauni ierobežojumi nozaru darbībā var būtiski pazemināt ekonomikas izaugsmes rādītājus. Negatīvie riski ir saistīti arī ar iespējamu pārkaršanu un jaudu trūkumu būvniecības nozarē, kas var izraisīt strauju cenu kāpumu. Pastāv arī riski saistībā ar ēnu ekonomikas pieaugumu un pieaugušo politisko nestabilitāti kaimiņvalstīs. Prognožu pozitīvie riski savukārt saistīti ar straujāku, nekā prognozēts, ekonomikas izaugsmi pasaulē un Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, kā arī straujāku privātā patēriņa kāpumu, uzlabojoties patērētāju noskaņojumam un iedzīvotājiem aktīvāk izmantojot uzkrājumus.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM ir konsultējusies ar Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas un Latvijas banku ekspertiem. Atjaunotās makroekonomisko rādītāju prognozes ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, kā arī tās 15.jūnijā ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.