Par 14% pieaudzis brīvo darba vietu skaits pirmajā ceturksnī (1)

Tostarp sabiedriskajā sektorā 2021.gada pirmajā ceturksnī bija vidēji 7400 brīvu darbavietu, kas ir par 500 jeb 6,6% mazāk nekā gadu iepriekš, bet privātajā sektorā - 14 100, kas ir pieaugums par 3200 jeb 28,7%.

Statistikas pārvaldē arī norādīja, ka, salīdzinot ar 2020.gada ceturto ceturksni, brīvo darbavietu skaits palielinājies par 24,6%, tostarp sabiedriskajā sektorā

brīvo darbavietu skaits nav būtiski mainījies, bet privātajā sektorā bijis pieaugums par 43,2%.

No visām darbavietām augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku, kā arī speciālistu pamatgrupās - 3,6% un vienkāršu profesiju darbinieku pamatgrupā - 3,4%.

2021.gada pirmajā ceturksnī visvairāk palielinājās pieprasījums pēc vienkāršo profesiju darbiniekiem, kalpotājiem (biroja darbiniekiem), un iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem. Savukārt pieprasījums samazinājās pēc kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, vecākajiem speciālistiem, kā arī kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem.

Lielākais brīvo darbavietu īpatsvars bija ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē - 5,8%, valsts pārvaldē - 5,2%, būvniecības nozarē - 4,2%, apstrādes rūpniecības nozarē - 3,3%, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē - 2,8%.

Reģionos šogad pirmajā ceturksnī augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija Rīgā - 2,6% jeb 13,2 tūkstoši, savukārt zemākais - Zemgalē un Latgalē - katrā 1,8% jeb 1,3 tūkstoši.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka šogad pirmajā ceturksnī Latvijā bija 914 000 aizņemto darbavietu.

No 2021.gada pirmā ceturkšņa aizņemto darbavietu skaita aprēķiniem tiek izmantota Valsts ieņēmumu dienesta informācija, tādējādi aizņemto darbavietu skaits šogad pirmajā ceturksnī pieauga par 1,4%, salīdzinot ar 2020.gada pirmo ceturksni.

Vakanču līmenis Latvijā augstāks nekā ES vidēji

Vakanču līmenis,, kas izteikts procentuāli kā attiecība starp kopējo pieejamo vakanču skaitu pret visām darbavietām ekonomikā - jau aizņemtajām un vakantajām, Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bijis augstāks nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" trešdien publiskotie salīdzināmie dati.

Latvijā, tāpat kā Zviedrijā, vakanču līmenis pirmajā ceturksnī bija 2,3%. Lielāks vakanču līmenis janvārī-martā bijis Čehijā (5%), Beļģijā (3,5%), Nīderlandē (3%), Vācijā (3,9%), Austrijā (2,8%) un Somijā (2,7%).

ES vidēji vakanču līmenis pirmajā ceturksnī bija 2,1%, bet eirozonā - 2%.

Igaunijā, tāpat kā Horvātijā, vakanču līmenis bija 1,5%, Lietuvā - 1,6%, bet viszemākais vakanču līmenis bija Grieķijā - 0,3%.

Nav pieejami dati par Īriju.