Cilvēki ne vien paši gūst traumas, bet arī sabojā apkārtējo īpašumu. Dažkārt elektrisko skrejriteņu vadītāji nepamana automobili, saduras ar to un tādējādi nodara kaitējumu. Ir arī pretējas situācijas, kad automašīnas vadītājs nepamana elektrisko skrejriteni un tāpēc nepaspēj apstāties.
Pēc ekspertes domām, elektrisko skrejriteņu popularitāte nepārtraukti pieaug, taču būs vajadzīgs laiks, lai pie tiem pierastu un lai tie kļūtu par ceļu satiksmes kultūras sastāvdaļu. “Paši elektriskie skrejriteņi vairs neizraisa pārsteigumu, bet tas, kā tos integrēt ikdienas pilsētas ceļu satiksmē, joprojām ir izaicinājums. Dažas pasaules pilsētas ir ieviesušas dažādus ierobežojumus, aizliedzot ar elektriskajiem skrejriteņiem braukt pa ietvēm, taču kopumā joprojām tiek meklēts modelis, lai nodrošinātu lielāku šī “zaļā”, praktiskā, bet diezgan bīstamā transportlīdzekļa drošību,” saka I. Draule.
Atbildība par nodarītajiem zaudējumiem un bīstamību
Elektriskie skrejriteņi nereti uzbrauc virsū gājējiem un viņus savaino vai nodara bojājumus citiem transportlīdzekļiem. Ja vainīgā ir persona, kas vadīja elektrisko skrejriteni, šim cilvēkam zaudējumi būs jāatlīdzina no saviem līdzekļiem, ja vien viņam nav spēkā civiltiesiskā apdrošināšana.
Attiecībā uz elektriskajiem skrejriteņiem, kas ir kvalificējami kā sporta inventārs un kuru braukšanas ātrums nepārsniedz 25 km/h, ceļu satiksmes noteikumi paredz: nebraukt pa brauktuvi, ja tuvumā ir veloceliņš, ar abām rokām turēt stūri, nepārvadāt pasažierus, kā arī, braucot pa ietvi, ātrumu izvēlēties atbilstoši gājēju pārvietošanās ātrumam, kas ir vidēji 3-7 km/h. Aizsargķivere nav obligāta, taču ir ieteicama, jo tā var pasargāt no nopietnākām traumām un dažreiz pat glābt dzīvību.