Jaunzeme cer, ka dāsno dīkstāves pabalstu saņēmēji mainīs attieksmi pret nodokļu maksāšanu (11)

VID vadītāja pavēstīja, ka 2020.gada pavasarī atbalsta pasākumi Covid-19 krīzes mazināšanai "ļoti būtiski iesituši" pa ēnu ekonomikā iesaistītajiem, jo pirms gada dīkstāves pabalsts bija sasaistīts ar nodokļos nomaksāto summu. Jaunzeme pauda pārliecību, ka šis lēmums pavasarī bijis pareizs.

Savukārt, atjaunojot atbalsta pasākumus rudenī, kad tika noteikts minimālais dīkstāves pabalsta apmērs 500 eiro, to saņēmuši arī darbinieki un pašnodarbinātie, kuri paši, vai par kuriem darba devēji legālajā ekonomikā no šādas summas nodokļus nekad nav maksājuši, teica Jaunzeme.

"Šos pabalstus viņiem būtībā samaksāja citi cilvēki, par kuriem nodokļi tiek nomaksāti pilnā apmērā.

Ceru, ka daļa pabalstu saņēmēju novērtēs, kā citi ziedojās viņu labā, un mainīs savu uzvedības modeli," sacīja Jaunzeme.

Ja tas tomēr nenotiks, viņasprāt, pabalstos izmaksātie līdzekļi būs bijusi "zemē nomesta nauda". 

Jaunzeme piebilda, ka uzņēmumiem paredzētie granti apgrozāmajiem līdzekļiem bija piesaistīti pie algu fonda un šo atbalstu saņēma tikai tie uzņēmumi, kuri maksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Jau ziņots, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā palielinājās par 1,6 procentpunktiem līdz 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Vienlaikus Lietuvā ēnu ekonomikas īpatsvars pērn audzis par 2,2 procentpunktiem - līdz 20,4%, bet Igaunijā ēnu ekonomikas īpatsvars audzis par 2,2 procentpunktiem - līdz 16,5%.

Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009.gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā 2020.gadā ēnu ekonomika ir atgriezusies aptuveni 2018.gada līmenī, kad tā bija 16,7% no IKP.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā un arī Igaunijā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente arī 2020.gadā bija aplokšņu algas, kas Latvijā veido 46,9% no kopējās ēnu ekonomikas apjoma (2019.gadā - 44,1%), bet Igaunijā - 40,3% (2019.gadā - 43,0%). Neuzrādītie ieņēmumi Latvijā veido 29,9% (2019.gadā - 32%) no kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādīto darbinieku komponente - 23,2% (2019.gadā - 23,9%). Nozīmīgākās ēnu ekonomikas komponentes 2020.gadā Lietuvā bija neuzrādītie ieņēmumi un aplokšņu algas (abas kopā veido 37,7%), kam seko neuzrādītie darbinieki (24,7%).

No atsevišķiem ēnu ekonomikas faktoriem 2020.gadā Latvijā aplokšņu algu izmaksas veidoja 23,5% no kopējā algu apjoma, kas ir pieaugums par 1,2 procentpunktiem, neuzrādītie ienākumi - 18%, kas ir pieaugums par 1,4 procentpunktiem. Savukārt darbinieku neuzrādīšanas īpatsvars sasniedza 10,9%, kas ir tāds pats kā 2019.gadā.