Krievijas specdienestu garā roka (25)

Jau kopš 20. gadsimta 20. gadiem viens no svarīgākajiem Padomju Savienības Apvienotās valsts politiskās pārvaldes (ОГПУ) uzdevumiem bija ietekmes aģentu uzpirkšana.

Tika uzpirkti rietumvalstu politiķi, rakstnieki un zinātnieki tikai ar vienu mērķi – lai veidotu Padomju Savienībai izdevīgu sabiedrisko viedokli un nodarbotos ar spiegošanu.

Kā norāda Dmitrijs Hmeļņickis, žurnālists, kurš detalizēti pētījis Krievijas politisko izlūkošanu, mūsdienās šī prakse ir mainījusies tikai vērienā, proti, par potenciālu ietekmes aģentu tiek uzskatīts krietni plašāks cilvēku loks, tai skaitā mākslinieki un radošās personības, kuras nav aktīvi iesaistītas politikā. [3] Taču darbs ar auditoriju tiek balstīts principā, ka viņi sniedz iespēju iekļūt sabiedrības iekšienē un iegūt jaunus kontaktus, ko izmantot vervēšanā. Turklāt valstu pretdarbība ietekmes aģentiem ir sarežģīta, jo, atšķirībā no spiegiem, ietekmes aģenti var būt salīdzinoši nemanāmi un neuzkrītoši.[4] Papildus tam, ietekmes aģentu destruktīvā darbība var būt grūti nošķirama no viņu leģitīmā darba, piemēram, gadījumos, ja ietekmes aģents ir politiķis.

Draugu būšana

D.Hmeļņickis norāda, ka par faktisku Krievijas ietekmes aģentu ir uzskatāmas arī divas Vācijas politiskās partijas – galēji labējā partija Alternatīva Vācijai (Alternative für Deutschland) un kreisi orientētā partija Kreisie (Die Linke). Šīm partijām vadību līmenī esot ciešas attiecības ar Maskavu un pēc savas rīcības tās ir prokrieviskas partijas.[5] Bīstamā pozīcijā sevi šī gada pavasarī nostādīja Čehijas prezidents Milošs Zēmans. Pēc tam, kad premjers un vicepremjers paziņoja par Krievijas specdienestu līdzdalību notikušajos sprādzienos munīcijas noliktavās, prezidents atturējās no kritikas Krievijas virzienā un apšaubīja Krievijas iesaisti.[6] Tiesa, tas bija tikai viens gadījums M.Zēmana prezidenta karjerā, kas ir uzrādījusi pakāpenisku virzību prokremliskas pozīcijas ieturēšanā.[7] Vēl atklātāku atbalstu Krievijas ārpolitikai ir demonstrējusi Francijas galēji labējā politiķe Marina Lepēna, kura ir iestājusies par Krievijas interesēm, tai skaitā atbalstījusi Krimas okupāciju, kā arī viņas pārstāvētā partija ir saņēmusi aizdevumus no bankas, kas saistīta ar Krieviju.[8]

2019. gadā tika publicēts Lielbritānijas drošības dienestu ziņojums par ārvalstu ietekmi valsts politiskajās partijās, kurā tika norādīts, ka starp valdošās Konservatīvās partijas ziedotājiem ir ar Krievijas valsts struktūrām saistītas personas, kuru ziedojumi kopā ir pārsnieguši vienu miljonu eiro. Būtiski, ka ziņojuma mērķis bija atklāt draudus Lielbritānijas demokrātijai, tostarp iespējami bīstamus finansiālos atbalstītājus.[9]

No minētajiem piemēriem secināms, ka Krievija par savu interešu aizstāvību aktīvi cīnās ne tikai informatīvajā telpā, bet arī izmantojot ietekmes aģentus.

Ar šādām darbībām Krievija tiecas iegūt ne tikai apsteidzošu informāciju, bet arī ietekmes iespējas, caur vienas valsts aģentiem iegūstot informāciju par citas valsts vai valstu grupas interesēm.

SAB 2020. gada pārskatā ir norādīts, ka Latvijas gadījumā drošības dienestu darbinieki veido 20 – 40% no kopējā Krievijas diplomātiskās pārstāvniecības darbinieku skaita.[10] Saglabājot līdzīgu īpatsvaru arī citviet, Krievijas drošības dienesti ir spējīgi izveidot plašu darbinieku tīklu, kas attiecīgi paver iespējas ietekmes aģentu tīkla paplašināšanai. Atbilstoši iepriekšminētajam Krievijas ģeopolitiskajam mērķim, primārā interese ir veltīta tieši politisko procesu ietekmēšanai, lai tos virzītu sev iespējami izdevīgākā gultnē. Vācijas Federālā konstitūcijas aizsardzības biroja Tomass Handelvangs (Thomas Handelwang) norādījis, ka Krievijas izlūkošanas aktivitātes sasniegušas Aukstā kara laika intensitāti.[11]

Krievijas specdienestu nozīmība

Lai novērtētu izlūkošanas, un attiecīgi arī izlūku, nozīmību mūsdienu Krievijas politikā, ir jānorāda uz to atšķirību no viņu Rietumvalstu kolēģiem. Krievijas politiskajā sistēmā drošības dienesti ir starp pašiem spēcīgākajiem aktoriem, kuri bauda būtisku režīma un paša V.Putina, t.sk. kā bijušā VDK darbinieka, atbalstu. Putina valdīšanas laikā siloviku jeb spēka struktūru politiskās akcijas ir pieaugušas, līdzi pieaugot arī viņu budžetiem un pilnvarām, un nu drošības dienestu pilnvaras pārsniedz pat valdības ministru kompetences.[12]

Tiesa, privileģētajam statusam ir ēnas puse, proti, privilēģijas ir tieši atkarīgas no režīma simpātijām pret institūcijām,

un šādos apstākļos iestādes ir motivētas pārspēt viena otru, lai tikai pierādītu savu lietderību režīmam. Tas skaidro drošības dienestu aktivitāti Eiropā, jo no viņu darba rezultāta ir atkarīga viņu loma varas struktūrā.[13]

[1] IR, «Deputātiem Ādamsonam un Krēsliņam netikšot piešķirta pielaide darbam ar valsts noslēpumu», skat. 16.06.2021., https://ir.lv/2014/12/07/deputatiem-adamsonam-un-kreslinam-netiksot-pieskirta-pielaide-darbam-ar-valsts-noslepumu/

[2] Neatkarīgā Rīta Avīze, «Ādamsons: pielaide valsts noslēpumam automātiski jāpiešķir visiem Saeimas deputātiem», skat. 16.06.2021., https://nra.lv/latvija/politika/64166-adamsons-pielaide-valsts-noslepumam-automatiski-japieskir-visiem-saeimas-deputatiem.htm

[3] Cyprus Daily News, «Покупка агентов влияния – основная задача российских спецслужб за границей», skat. 16.06.2021., https://cyprus-daily.news/pokupka-agentov-vliyaniya-osnovnaya-zadacha-rossijskih-spetssluzhb-za-granitsej/

[4] Turpat

[5] Turpat

[6] Deutsche Welle, «Czech president questions Russian involvement in 2014 blast», skat. 16.06.2021., https://www.dw.com/en/czech-president-questions-russian-involvement-in-2014-blast/a-57329325

[7] Сергей Сидоренко, «Агенты влияния России: как работает группа поддержки Кремля в Чехии и за ее пределами», Европейская правда, skat. 16.06.2021., https://www.eurointegration.com.ua/rus/articles/2021/04/21/7122419/

[8] Gabriel Gatehouse, «Marine Le Pen: Who's funding France's far right?», BBC, skat. 16.06.2021., https://www.bbc.com/news/world-europe-39478066

[9] Елена Гункель, “The Sunday Times назвала имена спонсоров Консервативной партии из РФ”, Deutsche Welle, skat. 16.06.2021., https://p.dw.com/p/3Smvm

[10] Latvijas Republikas Satversmes aizsardzības birojs, «2020. gada darbības pārskats», 5.lpp

[11] Евгений Жуков, «Глава спецслужбы ФРГ: Шпионская активность РФ в Германии выросла до уровня холодной войны», Deutsche Welle, skat. 16.06.2021., https://www.dw.com/ru/glava-specsluzhby-frg-shpionskaja-aktivnost-rf-v-germanii-vyrosla-do-urovnja-holodnoj-vojny/a-57793490

[12] Mark Galeotti, «Российская разведка ведет (политическую) войну», NATO Review, skat. 16.06.2021., https://www.nato.int/docu/review/ru/articles/2017/05/12/rossijskaya-razvedka-vedet-politicheskuyu-vojnu/index.html

[13] Turpat