Kopš pandēmijas sākuma pasaulē paaugstinājies konfliktu līmenis, konstatēts ceturtdien publicētajā ikgadējā "Globālā miera indeksa" ziņojumā.
Pandēmijas laikā pasaulē paaugstinājies konfliktu līmenis
Ekonomikas un miera institūta veidotajā ziņojumā, kurā izvērtēta situācija 2020.gadā, teikts, ka konfliktu līmenis paaugstinājies devīto reizi 12 gadu laikā.
Lai arī vispārējais konfliktu un terorisma līmenis 2020.gadā ir pazeminājies, palielinājusies politiskā nestabilitāte un pastiprinājušās vardarbīgas demonstrācijas, sacīja institūta dibinātājs Stīvs Killeleja.
"Globālā miera indekss" no 2020.gada janvāra līdz šī gada aprīlim reģistrējis vairāk nekā 5000 vardarbīgu notikumu, kas saistīti ar jaunā koronavīrusa pandēmiju.
25 valstīs pieredzēts lielāks skaits vardarbīgu demonstrāciju, un tikai astoņās valstīs tās mazinājušās.
Vissliktākā situācija ir Baltkrievijā, Krievijā un Mjanmā, kurās varasiestādes vardarbīgi vērsušās pret protestētājiem.
Tomēr daudzviet pasaulē ievērojami samazinājies slepkavību līmenis, teroraktos nogalināto cilvēku skaits un noziedzības uztveres līmenis, lai arī situācija dažādos reģionos ievērojami atšķiras.
Mierīgākā valsts pasaulē joprojām ir Islande, šo pozīciju noturot kopš 2008.gada. Indeksa augšgalā tai pievienojas Jaunzēlande, Dānija, Portugāle un Slovēnija. Latvija šajā indeksā 163 valstu konkurencē ierindota 35.vietā, kas ir vienu vietu zemāk nekā pirms gada. Igaunija atrodas 30.vietā, bet Lietuva - 37.vietā.
Eiropa kopumā ir vismierīgākais reģions, tomēr indeksa veidotāji norāda, ka arī tur palielinājusies politiskā nestabilitāte.
Par nemierīgāko valsti pasaulē jau trešo gadu pēc kārtas atzīta Afganistāna, kam seko Jemena, Sīrija, Dienvidsudāna un Irāka.
Desmitā nemierīgākā valsts pasaulē ir Krievija.
"Globālais miera indekss" ir pasaulē vadošais ikgadējais pētījums par mieru, ko veic Ekonomikas un miera institūts. Tajā tiek sarindotas 163 pasaules valstis un teritorijas atbilstoši to miera līmenim, aptverot 99,7% pasaules iedzīvotāju. Pētījumā tiek iekļauta plaša analīze par miera tendencēm, tā ekonomisko vērtību un veidiem, kā attīstīt miermīlīgu sabiedrību.