Brīvdabas muzejs aicina uz Zāļu dienu un Jāņu ielīgošanu (1)

Zāļu zinātāja un pirtnieka Māra Kupča stāstījums par jāņuzālēm un to maģisko iedarbību tieši saulgriežos plkst. 12.00 no Vidzemes sētas būs dzirdams un skatāms muzeja Facebook konta tiešraidē.

Šogad Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā īpaši tiks pušķota Vidzemes zemnieka sēta. Caur goda vārtiem ienākot sētā, skatam pavērsies plašais, izpušķotais pagalms: viducī meijotā “Skaldu” dzīvojamā māja, “Dzeņu” maltuvē - appušķotās rokas dzirnavas, bet “Šķesteru” klēts čukurā rotāsies vainags - Saules, pilnības, mūžības un vienotības zīme. “Sīpolu” klēts lieveņa stabi būs apvīti ozola vītnēm, ikviena ēka gaidīs apmeklētājus, saposta Saulgriežu svētkiem.

Katrā Latvijas pusē ir savas iecienītākās jāņuzāles - madaras, vībotnes, nārbuļi, baldriāns un vēl citas tiek godātas par “īstajām” jāņuzālēm. Ar īpašu - aizsargājošu spēku apveltīti adatainie un asumiem klātie augi - nātres, dadži, usnes un ērkšķrozes, protams, arī pīlādzis, kam “krustiņš ogas galiņā”, tie sētu sargā no ļauniem gariem, raganām, burvjiem un zagļiem. “Jāņu nakts burvestība apvij arī noslēpumaino papardes ziedu, kuru atradis cilvēks kļūst laimīgs. Mums atliek vien minēt - vai tā ir apslēpta norāde, ka laime nav meklējama redzamās lietās? Varbūt papardes zelta zieds ir Saules dievišķā radītspēja, kas, ieraudzīta dabā un apjausta sevī, paver cilvēkam ceļu uz laimi?” – vaicā muzeja pedagoģe Ieva Bērziņa.

Vasaras saulgriežos Saule ir pakāpusies visaugstāk debesu kalnā un dāsni dāvā zemei gaismu un siltumu, un zeme atbild, krāšņi saziedot. “Visa zemes zāle zied” - tā tautasdziesmā raksturota Zāļu diena, un cilvēki smeļ dabas doto svētību, lasot jāņuzāles, rotājoties paši un pušķojot sētas. Ikviena dzīva radība un pat nedzīva lieta tiek pie savas rotas - kam ziedu vainags, kam zāļu pušķis, kam meija. Ienesot jāņuzāles sētā, cilvēka radītajai pasaulei tiek piesaistīts dabas dzīvības spēks. Vasaras saulgriežos, saskaņojoties ar dabas ritiem, cilvēka pasaule tiek jaunradīta.

Katrai zālei ir savs spēks, sava varēšana un, gudri izmantota, tā nes cilvēkam labumu. Sievas un meitas rotājas ar pļavu ziedu vainagiem, bet vīriem un puišiem pin ozollapu kroņus. Tādējādi sievietēm tiek skaistums, vīriem spēks un visiem veselība. Saimes vīrieši pārved sētā meiju vezumu, un katra ēka tiek pušķota ar bērzu, pīlādžu, kļavu un ozolu meijām. Arī goda vārti, pa kuriem sētā iebrauc Dieva dēls - Jānis un sanāk Jāņa bērni, tiek celti no meijām. Jāņuzāles jālasa klēpjiem - tās liek gultās, met laidarā un dārzā, dāvina saimniekiem - Jāņa mātei un Jāņa tēvam, pat istabas grīdu un ganu ceļu - olnīcu - nokaisa zālītēm un ziediņiem, jo auglība un svētība vajadzīga it visur. Malu malas tiek apspraudītas ar ozolu, bērzu, liepu un pīlādžu zariem. Vainagi tiek visam ganāmpulkam, bišu stropiem, dzirnakmenim maltuvē, ūdens spainim pie akas un pat piena ķipim.

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina izbaudīt Jāņu noskaņu muzeja senākajā sētā, sajust piederību un vienotību ar visu dzīvo, gūt zināšanas un iedvesmu saulgriežu svinēšanai!

19. jūnijā no 10.00 līdz 15.00 darbosies arī pirmssvētku “Brīvās dabas tirgus”, kurā būs iespēja iegādāties Latvijas labāko amatnieku darinājumus un mājražotāju garšīgos un veselīgos produktus.