Jūnija sākumā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) valdība piedzīvoja “restartu”, kā rezultātā trīs KPV LV pārraudzītās ministrijas – Labklājības, Iekšlietu un Ekonomikas – nonāca attiecīgi Jaunās konservatīvās partijas, Attīstībai/Par un Nacionālās apvienības pārziņā. Par jauno iekšlietu ministri tika izraudzīta un apstiprināta politiķe Marija Golubeva, kura pirms tam darbojās kā 13. Saeimas deputāte, Attīstībai/Par frakcijas vadītāja un Saeimas sekretāra biedre. Sarunā ar portālu TVNET iekšlietu ministre ieskicē, kā aizritējušas pirmās nedēļas jaunajā amatā, nosauc plānotos darbus, kā arī dalās domās par faktoriem, kas attur cilvēkus no iešanas Latvijas politikā.

Katrā darbā, īpaši valsts pārvaldē, ir jāpārvar tendence meklēt “ko mēs nevaram izdarīt”. Ir svarīgi atrast to, ko jaunieši sauc par “vaibu” [no angļu val. vibe - sajūtas] jeb noskaņojumu, ka, par spīti apziņai, ka būs grūti, mēs zinām, ka atradīsim veidus, kā izdarīt nepieciešamās lietas. Tā ir viena lieta, ko mēs, valsts pārvalde, varētu mācīties no privātā sektora. Otra lieta ir tā, ka mūsu valstī ir tik daudz naudas, cik ir, bet vajadzību ir daudz vairāk, un ir nepieciešams izvērtēt, kuru no šīm daudzajām vajadzībām atrisināt pirmo. Es teiktu, ka tieši prioritāšu izvērtēšana politikā ir viens no smagākajiem jautājumiem.

Vēl es ļoti vēlētos, lai policija prot atpazīt gadījumus, kad pastāv risks, ka kāds var ciest ģimenes vardarbības un naida noziegumu dēļ. Es gribētu, lai mēs par šādiem noziegumiem uzzinām nevis pēc kārtēja upura, bet, laicīgi atpazīstot un rīkojoties, izglābtu cilvēka dzīvību. Protams, ir arī citas lietas, ko es vēlos paveikt - ir jāstrādā pie atalgojuma sistēmas uzlabošanas mums atvēlētā budžeta robežās, tāpat ir svarīgi strādāt pie Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošo iestāžu darbinieku izglītības pilnveides. Tā ir ļoti akūta vajadzība.